Krimināllietā, kuru ekonomikas policija izmeklē saistībā ar liftu apkalpošanu Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotajās mājās, aizdomas ir par vairāku miljonu eiro izkrāpšanu, svētdien, 23. februārī, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Policija pieļauj, ka krāpšana notikusi, sadārdzinot pakalpojuma cenas
un tas, nozīmē, ka iedzīvotāji visticamāk pārmaksājuši par liftu apkopi
un remontiem.
Kā vēsta LTV, lietā pavisam tikušas aizturētas 11
personas, bet apcietinājumā šobrīd atrodas viena. “Šīs personas tiek
turētas aizdomās par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – būtībā par pakalpojumu
sniegšanu, kas saistīti ar liftu apkopi un remontu, kur notika,
iespējams, samākslots sadārdzinājums pakalpojumiem un, protams, pēc tam,
iespējams, šo līdzekļu legalizācija,” intervijā LTV “de facto” saka
Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
Izmeklētāji arī nosūtījuši pieprasījumus ārvalstīm un analizē kratīšanās izņemtos pierādījumus.
Krimināllieta
uzsākta 2019. gada pirmajā pusē par krāpšanu lielā apmērā un organizētā
grupā. Bet pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noteikta papildu
kvalifikācija: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā.
Kā
vēsta “De facto”, krimināllietas izmeklēšanas centrā ir ne vien liftu
apkopes uzņēmums “Liftu alianse” un tās īpašnieks Igors Babkins, kurš
šobrīd lietā ir vienīgā apcietinājumā esošā persona, bet arī bijušais
RNP valdes loceklis Ardis Pāvilsons un viņa padomnieks, tostarp,
iepirkumu jautājumos, Kristaps Zarāns, kā arī Tehniskās pārvaldes
pārstāvis Andrejs Maļinovskis, kurš vadīja iepirkumu komisiju, kas lēma
par liftiem.
RNP apsaimniekoto māju liftu apkalpošanā pārmaiņas sākās
pirms diviem gadiem. Vispirms liftu apkopes un remonta darbi nonāca
viena uzņēmuma rokās (Igoram Babkinam piederošai SIA AVVA, kas jau
sniedza pakalpojumus RNP), pēc tam tika izsludināts iepirkums par vēl
nebijušu pakalpojuma apjomu – 8.3 miljoniem eiro.
2018. gadā pēc strīdiem bagātas konkursa norises, iepirkuma procedūru izbeidza bez rezultāta, jo neviens no četriem pretendentiem neesot atbildis konkursa prasībām. No pieteikumiem redzams, ka Babkina firmas “Liftu alianse” piedāvājums bija dārgāks kā divu citu firmu. Tūlīt pēc tam, divās nedēļās, sarunu procedūrā tika atrasts jaunais pakalpojumu sniedzējs – “Liftu alianse”.
Jau pēc līguma noslēgšanas Iepirkumu uzraudzības birojs uzsāka
administratīvo lietu. Un nu secināts, ka nav ievērotas atlases prasības
par finanšu apgrozījumu. To “Liftu Alianse” balstīja uz piesaistīto
apakšuzņēmēju iespējām. “(..) tika konstatēts, ka tajā iekļautie
dokumenti nepierādīja, ka apakšuzņēmēji uzņemtos atbildību par iepirkuma
līguma izpildi kopumā, un tika secināts, ka SIA “Liftu alianse” nav
pierādījusi finanšu resursu pieejamību Sarunu procedūras nolikumā
prasītajā apjomā,” uzskata Iepirkumu uzraudzības birojs.
Par pieļautajiem pārkāpumiem ar naudas sodu sodīja piecas RNP
atbildīgās personas. Birojs vārdus neatklāj, bet, visticamāk, tie ir
iepirkuma komisijas locekļi. Tagad “Liftu Alianses” un tās partnera SIA
AVVA” vienīgais īpašnieks Igors Babkins ir viena no aizdomās turētajām
personām policijas veiktajā izmeklēšanā.
Janvāra beigās policija
veica virkni kratīšanu, tostarp, “Liftu alianses” un RNP amatpersonu
darbavietās. “Tiek veikta šo pierādījumu analīze un tiek vērtēta
iespējamā Rīgas namu pārvaldnieka darbinieku iesaiste, līdzdalība šajā
noziegumā un arī, iespējams, savu pienākumu pienācīgu nepildīšana,” saka
Bauska.
Aizturēja 11 cilvēkus – vispirms divus liftus
apkalpojošās firmas pārstāvjus, pēc tam – piecus RNP darbiniekus, tad –
uzņēmuma pagaidu valdes locekli Ardi Pāvilsonu un viņa bijušo padomnieku
Kristapu Zarānu, bet beigās policija ieradās pēc bijušā valdes
priekšsēdētāja Aivara Gontareva.
Tiesa pēc policijas lūguma
apcietināja “Liftu alianses” īpašnieku Igoru Babkinu. Otra apcietinātā
persona bija Kristaps Zarāns. Tagad gan viņš ir atbrīvots. Lietā par
aizdomās turamajiem atzīti vismaz trīs cilvēki, bet pārējie – personas,
pret kurām uzsākts kriminālprocess.
Izmeklēšana notiek par iespējamiem noziegumiem 2018. un 2019.
gadā. Tā laika uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gontarevs noliedz, ka
būtu zinājis par kādām nelikumībām. Pats bijis atbildīgs par valdes
darbu kopumā: “bija pārdalīta iekšēji starp valdes locekļiem atbildības,
un attiecībā uz tehnisko pārvaldi, zem kuras skaitās tieši lifti, tie
bija Arda [Pāvilsona] atbildībā sākotnēji.”
Sākotnēji
apcietinātais Zarāns 2018. gadā bija valdes padomnieks – konsultants,
viņa ziņā bija dot padomus arī iepirkumu jomā. Galvenokārt padomus
sniedzis Pāvilsonam, apliecina Gontarevs. Pāvilsons un Zarāns uz RNP
atnāca strādāt 2017. gada oktobrī no lietuviešu namu apsaimniekošanas
“Civinity” grupas uzņēmumiem.
Zarāns darbu RNP atstāja nākamā gada maijā, Pāvilsons – jūlijā, vienlaikus ar apjomīgā liftu konkursa izsludināšanu.
Pāvilsons tūlīt pēc tam darbu turpināja “Civinity” grupas uzņēmumā
“Hausmaster”. Tas pieteicās konkursā, tika noraidīts, bet pusgadu vēlāk
par tā norisi sūdzējās tiesībsargājošām iestādēm. Gadumijā vienlaikus ar
Rīgas domes politiķu cīņu par ietekmi pašvaldības uzņēmumos, Pāvilsons
pēkšni atkal atgriezās RNP – jau kā pagaidu valdes loceklis. Pāvilsons
“de facto” komentāru atteicās sniegt.
Uz jautājumu, vai šādā veidā “Hausmaster” neieguva iekšēju
RNP informāciju par liftu apkopes konkursu, “Civinity Latvija” juridiskā
departamenta vadītāja Inese Volodina atbild: “(..) Informācija par
konkursu bija publiska informācija, ko mēs, tāpat kā citi konkursa
dalībnieki, izmantojām veidojot mūsu piedāvājumu.”
Šonedēļ RNP
kapitāldaļu turētājs Pāvilsonu no amata atbrīvoja. Lēmums pieņemts, gan
skatot jautājumus saistībā ar liftu apkopes iepirkumiem, gan vaicājot
viņam, kurš īsti aicinājis viņu šai valdē strādāt. “Tā atbilde bija ļoti
pārsteidzoša – ka principā aicināja viņu strādāt viņa tā laika darba
devējs, proti, privāta kompānija, kurai acīmredzot bija interese
saistībā ar “Rīgas namu pārvaldnieka” privatizāciju. Pie šādiem
apstākļiem un, ņemot vērā viņa saistību ar Zarāna kungu, kurš tika arī
aizturēts šajā krimināllietā, un tātad tā ir tāda saikne, tad šeit
jautājums, protams, ir par uzticību, reputāciju – ka turpināt šīs
attiecības laikam nebūtu lietderīgi arī no publiskā viedokļa,” saka RNP
kapitāldaļu turētājs Juris Radzēvičs (GKR).
RNP pēdējos divos gados abiem Babkinam piederošajiem
uzņēmumiem – “Liftu alianses” un SIA AVVA par sniegtajiem pakalpojumiem
kopumā samaksājis aptuveni septiņus miljonus eiro.
Runas par
pašvaldības uzņēmuma privatizāciju gan nav radušās tukšā vietā. Jau
2018.gadā Namu pārvaldnieks pasūtījis pētījumu, lai izvērtētu juridiskos
un ekonomiskos apsvērumus alternatīviem māju apsaimniekošanas modeļiem.
Atbildīgais no uzņēmuma puses bija valdes padomnieks Zarāns. Šādā veidā
valde tolaik apsvērusi iespējas arī piesaistīt papildu līdzekļus
uzņēmumam. Savukārt Radzēvičs šobrīd gaida uzņēmuma audita rezultātus un
arī tajā secinātais var būt pamats pārskatīt apsaimniekošanas uzņēmuma
nākotni.
Uz jautājumu, vai “Civinity” grupai būtu interese par RNP
privatizāciju, tās pārstāve Volodina atbild: “Ja RNP kādreiz tiks
nodots privatizācijā, arī mēs, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi gan
Latvijā, gan ārvalstīs, vērtēsim vai piedalīsimies privatizācijā.
Jebkurā gadījumā, mēs uzskatam, ka tas būtu pareizs solis, domājot tieši
par iedzīvotājiem/klientiem. Ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi šai jomā,
Latvija atpaliek pa vairākiem gadiem.”