Latvijas Sociālistiskā partija


08.08.2016

Š.g. 6. augustā notika ikgadējie atceres pasākumi, kas bija veltīti kritušajiem 130. latviešu strēlnieku korpusa kareivjiem. Tradicionāli augusta pirmajā sestdienā Vietalvas brāļu kapos pulcējās bijušie cīņu biedri, kā arī visi tie, kuriem nav vienaldzīgs par savu Dzimteni kritušo varoņdarbs. Latvijas Sociālistiskās partijas biedri daudzus gadus ir šo pasākumu dalībnieki, piedalās to organizācijā. 

Pēc oficiālās daļas, kuru organizēja vietējā pašvaldība un uzaicinātais ansamblis no Viļāniem, notika mielasts, kur frontinieki dalījās savās atmiņās, dziedāja strēlnieku kara dziesmas.

  • 1.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg
  • 4.jpg
  • 5.jpg
  • 6.jpg
  • 7.jpg
  • 8.jpg
  • 9.jpg

18.07.2016

Sarežģīta situācija ir izveidojusies Daugavpils Lokomotīvju rūpnīcā. Viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem uzņēmumiem, kas darbojas jau 130 gadus, atrodas uz katastrofas robežas. Šobrīd rūpnīcā strādā apmēram 500 cilvēku, un jau ir sākusies masveida atlaišana.  

Šajā sakarā Saeimas deputātu grupa, kuras sastāvā bija arī Latvijas Socialistiskās partijas biedri Artūrs Rubiks un Raimonds Rubiks, nosūtīja Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli, kurā uzdeva jautājumu par to, ko Ministru Kabinets ir darījis, lai risinātu šo problēmu, vai valsts plāno veikt rūpnīcas saglabāšanas atbalsta pasākumus, kā valdība plāno palīdzēt rūpnīcas darbiniekiem masveida atlaišanas gadījumā.

Deputātu pieprasījums bija pārsūtīts uz Satiksmes ministriju, kas atbides vēstulē paziņoja, ka ar rūpnīcu ir notikusi sarkste par sadarbību, un tai ir piedāvāti vairāki pasūtījumi. Tā, piemēram, Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmums «Ritošā sastāva serviss» noslēdza līgumu par mezglu un agregātu remontu. Turklāt, Valsts Nodarbinātības dienests piedāvāja rūpnīcas vadībai organizēt pasākumu, lai informētu darbiniekus, kā rīkoties gadījumā, ja viņi tiks atbrīvoti no darba. Uz pieprasījumu atbildēja arī Ekonomikas ministrija, paziņojot, ka rūpnīcai ir iespēja piedalīties Eiropas konkurētspējas paaugstināšanas programmās. 


Lūk tā, kārtējo reizi, pateicoties ierēdņu standarta pļāpāšanai par to, ka nemaz jau tik slikti nav, iet bojā liels uzņēmums. Kopš 1.marta Nodarbinātības aģentūrā ir reģistrēts 91 bezdarbnieks, kas ir strādājuši šajā rūpnīcā vai citos ar to saistītos uzņēmumos, bet tikai 4 (!) no viņiem ir atraduši darbu. Tas ir arī viss, kas ir jāzina par reālo valsts ekonomikas stāvokli un tās spēju nodrošināt savus iedzīvotājus ar normāliem dzīves apstākļiem. 

Dzīve rāda, ka valdība ir spējīga tikai pieņemt attīstības plānus, bet nav spējīga izveidot nekādus reālus attīstības punktus. Neoliberālās ekonomikas politikas pastāvēšanas 25 gadu laikā, ekonomika ir iedzīta tik dziļā bedrē, ka šodien valsts nevar pasargāt no kraha pat to, ko ir saņēmusi mantojumā, un kas pilda tās budžetu.


04.07.2016

Š.g. 2. jūlijā notika tradicionāla, ikgadēja, pēc kārtas 58. tikšanās Draudzības Kurgānā – vietā, kur satiekas trīs valstu robežas – Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas. Pasākumā bija ciemiņi gan no Rīgas, Salaspils, Jēkabpils, Ludzas, Daugavpils, gan citām Latvijas pilsētām un pagastiem.

Pa ceļam no Rīgas uz Draudzības Kurgānu, 1.jūlijā, notika arī vairāki Latvijas Sociālistiskās Partijas ("LSP") atceres mītiņi – Šķaunē, Ludzā un Zilupē, kuros piedalījās vairāk par 100 cilvēkiem.

Sestdienas rītā, 2. jūlijā, vienlaicīgi blakus esošās Draudzības Kurgānam teritorijās Krievijā, Baltkrievijā, kā arī teritorijā, kur atrodas Draudzības Kurgāns – Latvijā, notika svētku pasākumi. Latvijas pusē tika rīkots mītiņš-koncerts, kura laikā uzstājās LSP priekšsēdētāja pirmais vietnieks (priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs) Vladimirs Frolovs, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartašēvičs, 130.latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Puteklis, saeimas deputāti un citi.

Pasākuma kulminācija bija ziedu pušķu apmaiņa starp Krievijas-Baltkrievijas un Latvijas pusi uz starp robežu tiltiņa, kas tiek atvērts uz īsu brīdi, lai apmainītos ar ziediem. Saņemtos ziedus noliek pie pieminekļiem. Pēc mītiņa slēgšanas, pasākums turpinājās brīvā gaisotnē pie pusdienu galda, dziesmu un deju pavadībā.


22.06.2016

Šajā traģiskajā atceres dienā mēs velētos parādīt dokumentālu filmu par vienu no daudzu tūkstošu traģēdijām, kuru nesa šis karš Latvijas iedzīvotājiem.


16.06.2016

Šodien 8:30 pie Saeimas ēkas norisinājās Latvijas Sociālistiskās partijas pikets pret PVN ieviešanu par māju apkalpošanu. Piketā piedalījās nedaudz vairāk par 20 cilvēkiem.

  • 2.jpg
  • 2.jpg
  • 3.jpg

15.06.2016

Nedēļa, pie mūsu dzīves ritma, ir periods, kas ietver tik daudz notikumu, ka visam nevar izsekot. Ikviens no mums no informācijas plūsmas paņem to, kas viņam šķiet interesantāks. Vai vienmēr interesantākais cilvēkam ir arī svarīgākais? Laikam jau, ka nē. Pie tāda secinājuma nonāk daudzi. To sapratu arī es, pārskatot nedēļas jaunumus portālā Delfi. 

Kā saka, ir kur piesaistīt aci. Tas ir arī kārtējais skandāls valdībā, kas ir saistīts ar «visgodīgāko no bagātākajiem» mūsu veselības aizsardzības ministru un reformātoru, un VID vadītājas atkāpšanos no amata, kas bija iecerējusi samazināt korupcijas risku savā pārvaldē, veicot negodīgo darbinieku rotāciju uz citām valsts struktūrām. Asumu šai notikumu gaitai, protams, piedeva arī alkoholu lietojošie britu karavīri, izrādot savu sajūsmu par ierašanos Rīgā, dejojot uz mašīnas Panda Taxi jumta. Salīdzinot ar šo «etīdi», mūsu prezidenta izteiktais attaisnojums sakarā ar pret NATO vērsto plakātu Daugavpilī, izklausās jau ikdienišķi. 

Kas attiecas uz ziņām, kas vēsta par mūsu valsts robežu, mani ieinteresēja Kembridžas profesora prognozes, ka tuvākajos gados Artika pirmo reizi pēdējo 100 tūkstoš (!) gadu laikā atbrīvosies no ledus, turklāt, tas būs izdevīgi Krievijai. Kā to saprast? Laikam viņi ar savām nesimetriskajām kontrsankcijām ir kā no ķēdes norāvušies...

Atgriežoties pie nesenajiem dienas jaunumiem, piebildīšu, ka drīzumā pie Rīgas 84.vidusskolas un kalniņa Deglava ielā tiks izveidots lielākais atpūtas parks Rīgā. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka to šīs skolas absolventu skaits, kas nebrauks prom no Latvijas, kļūs arvien lielāks. Ja tas piepildīsies, tad no mūsu lieliskās, bet nelaimīgās valdības pleciem beidzot novelsies problēma meklēt jauniešu emigrēšanas no valsts bremzēšanas mehānismu. Un tad arī demogrāfiskais stāvoklis uzlabosies, pieaugs IKP un atdzims VID! Vispār, jau sen vajadzēja valdībai palīdzēt un Rīgai ar parkiem nodarboties.

Vēl viens no spilgtākajiem pagājušās nedēļas notikumiem, kuru nevar nepieminēt, ir reportāža par protesta mītiņu pie Saeimas pret aizliegumu nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas. Vairāk nekā simts (pēc preses datiem) feministu un viņu atbalstītāju, izkliedzot skaļi dažādus saukļus, aizstāvēja tiesības sievietei lemt par savu ķermeni. Savu solidaritāti viņiem izteica arī «pensionāru kaitinātāja» Solvita Āboltiņa. Iepazīstoties ar šo rakstu, neslēpšu, radās vēlme atbalstīt feministes viņu, šķiet, taisnīgajā cīņā par sieviešu tiesībām. Bet izlasot speciālista, kas nodarbojas ar sieviešu reprodukcijas problēmām jau vairāk nekā 25 gadus, viedokli, dot feministēm pilnīgu rīcības brīvību tomēr nevajadzētu. 

Bet tagad par to, kas nav radījis interesi mūsu MPL, bet kas ir ļoti svarīgi gan man, gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Pagājušajā ceturtdienā mūsu partija organizēja piketu pret to, ka no šā gada 1.jūlija tiks piemērota PVN likme 21% apmērā par dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Mēs, pirme plenārsēdes nostājāmies ar plakātiem, kas vēstīja par mūsu prasībām deputātiem atcelt vai samazināt šo nodokli. Izrādījās, ka mēs stāvam tieši pretī feministēm. Neievērot mūsu prasības, kas skar lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas intereses, bija vienkārši neiespējami. Bet, «neievēroja». Neievēroja ne tikai MPL reportieri, kas lielā skaitā grozījās pretējā pusē, kaut gan arī viņi sāks maksāt šo nodokli. Nesaskatīja iespēju uzspiest uz deputātu (kam, starp citu, 20.jūnijā sākas vasaras atvaļinājums) smadzenēm arī tie rīdzinieki, kas kopā ar pārējiem jau pavisam drīz sāks krāt savus parādus namu pārvaldēm. Lūk tā uz viena laukuma satikās «interesantais» ar «svarīgo». Bija iespēja pievērst uzmanību gan vienam, gan otram...

Un, nobeigumā, neliels anonss. Ceturtdien- 16.jūnijā, no 8.30 līdz 9.15 Latvijas Sociālistiskā partija rīkospie Saeimas ēkas atkārtotu piketu sakarā ar māju apsaimniekošanas nodokli. Tā būs pēdējā iespēja griezties pie deputātiem pirms viņu došanās ilgi gaidītajā vasaras atvaļinājumā. Vai viņi varēs to darīt ar tīru sirdsapziņu, ir atkarīgs no mums. Nāciet un piedalieties piketā, lai aizstāvētu ikviena Latvijas iedzīvotāja un viņa ģimenes intereses! 

V.Frolovs


08.06.2016

Apmēram pirms mēneša lielu rezonansi sabiedrībā izsauca «Padomju okupācijas Latvijā seku zaudējumu aprēķināšanas komisijas» pārstāves Rutas Pazderes nosauktās summas, par kādām viņa novērtē «padomju okupācijas» radītos zaudējumus— 185 miljardi eiro. 

Šajā rakstā mēs nevērtēsim tos vai citus notikumu avotus, nesalīdzināsim statistikas datus. Pamēģināsim palūkoties uz šo situāciju bez liekām emocijām un ievērojot mūsdienu Latvijas sabiedrības intereses. 

Mēs varam domāt, ka šodienas ekonomiskajos apstākļos lielākā mūsu sabiedrības daļa ir ieinteresēta pienācīgi dzīvot un strādāt savā Dzimtenē, plānot savu nākotni un būt pārliecinātiem par to, audzināt bērnus, būt drošiem par savām vecumdienām. Bet vai valsts ievēro šīs intereses savā ikdienas darbā?


Kopumā par šīs komisijas darbību kopš 2005.gada ir iztērēti vairāki simti tūkstoši eiro. 2009.gadā komisijas darbību pārtrauca finansēt un to apstādināja, turklāt sabiedrība netika informēta par tās ilggadējās darbības rezultātiem. Vai arī par to, ka kāds bija atstādināts par līdzekļu izšķērdēšanu? Nē, 2013.gadā komisija atsāka savu darbu.

Turklāt, uzrādītie šajā gadā 185 miljardi eiro- tas vēl nav komisijas darba izmaksu beigu rezultāts, bet tikai starpposma cipars. Lai iegūtu beigu rezultātu, pēc komisijas priekšsēdētāja Edmunda Stankeviča teiktā, vēl būs nepieciešami 5-7 gadi. Tas nozīmē, ka lai varētu saskaitīt kopējos zaudējumus, kas Latvijai ir radušies 46 gadus atrodoties PSRS sastāvā, būs nepieciešams komisijas 16-18 gadu ilgs darbs, kas tiks apmaksāts no valsts iedzīvotāju kabatas, kuru skaits šajos 25 postpadomijas gados ir kļuvis par 20% mazāks.

Šīs komisijas darbs plaši tiek atspoguļots sakarā ar lielās intereses izrādīšanu par tēmu, ar ko tā nodarbojas. Bet cik vēl tādu komisiju, kas nodarbojas ar zemas kvalifikācijas zinātniskā darba imitāciju, uztur valsts uz mūsu rēķina? Kādus panākumus valsts pēdējos gados vispār ir guvusi? Kādi ir 25 gadu neoliberālās ekonomikas politikas rezultāti? 

Stabilais bezdarba līmenis un lielā nodokļu slodze pieaug ar katru gadu. Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauta nabadzības riskam. Cilvēku skaita samazināšanās emigrācijas dēļ ir gandrīz tikpat liels kā mirušo skaits. Ir acīmredzamas krīzes pazīmes veselības aizsardzībā, izglītībā un zinātnē, kultūrā un lauksaimniecībā.

Kas un kad risinās šīs problēmas? Un kādā veidā šādu komisiju veiktie aprēķini to veicinās? 


06.06.2016

No šā gada 1. jūlija Latvijā namu apsaimniekošanas pakalpojumiem tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis 21% apmērā. Valdība izskaidro šīs Eiropas Komisijas prasības nepieciešamību, kaut gan patiesībā runa ir par rekomendācijām, bet nevis par stingrām prasībām.

12 gadu laikā, kamēr Latvija ir ES sastāvā, neviens no valdošās koalīcijas neko nav izdarījis, lai iestātos par PNV atcelšanu, vai arī tā likmes samazināšanu šajā nozarē. Un tagad valsts kārtējo reizi ir atradusi veidu kā papildināt budžetu uz tautas rēķina.

2016. gada 9.jūnijā pulksten 8:30 pie Saeimas ēkas notiks Latvijas Sociālistiskās partijas pikets par šī nodokļa atcelšanu, kas acīmredzami sāpīgi ietekmēs lielas valsts iedzīvotāju daļas jau tā mazo budžetu. Mēs aicinām piedalīties piketā visus, kas nav vienaldzīgi.