Ziņas

Publicēts

Ādamsonu atzīst par vainīgu spiegošanā; piespriež astoņus gadus cietumā  

Rīgas pilsētas tiesa ceturtdien, 9. novembrī, pasludināja saīsināto spriedumu lietā, kurā par spiegošanu, svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas apsūdzēts bijušais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons. Tiesa nolēma viņam piemērot astoņu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, kā arī probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, portālu “Delfi” informēja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Lietā par vainīgu atzīts arī Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs, kurš ir izbijis VDK darbinieks.

Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Tiesas izmeklēšanā apstiprinājās apsūdzībā norādītie apstākļi, kas bija par pamatapsūdzības celšanai abiem apsūdzētajiem. Tiesa viņu darbībās konstatēja noziedzīgo nodarījumu sastāvu.

Jānis Ādamsons nelikumīgi, sistemātiski un mērķtiecīgi vāca un ar Krievijas pilsoņa, bijušā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejas darbinieka Genādija Silonova starpniecību nodeva neizpaužamās ziņas, kā arī citas ziņas ārvalsts izlūkdienestam – Krievijas Federācijas Federālajam drošības dienestam.

– Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis Erlens Ernstsons

“Savukārt Genādijs Silonovs veica neizpaužamu ziņu, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu minētajam izlūkdienestam tieši un tā uzdevumā. Minētās ziņas arī saturēja un sniedza detalizētu ieskatu par Latvijas valsts iestāžu, tiesību aizsardzības iestāžu un valsts drošības iestāžu darbu, kā arī valsts aizsardzības sistēmu. Šīs ziņas saskan ar Nacionālās drošības koncepcijā identificētajiem Krievijas Federācijas specdienestu mērķiem pret Latvijas Republiku. Tāpat tiesa konstatēja, ka Jānis Ādamsons nepamatoti pieprasīja un saņēma kompensāciju par transporta izdevumiem, nodarot Latvijas Republikas Saeimai mantisku zaudējumu, kā arī iegādājās un savā dzīvesvietā nelikumīgi, bez attiecīgas atļaujas glabāja šaujamieroču munīciju – patronas, kas derīgas šaušanai,” pauda Ernstsons.

Jau vēstīts, ka Ādamsonu aizdomās par spiegošanu VDD aizturēja 2021. gada vasarā. Pēc aizturēšanas tiesa politiķim piemēroja apcietinājumu, bet 2021. gada decembrī deva iespēju samaksāt 30 000 eiro drošības naudu, lai viņš varētu izkļūt brīvībā. Drošības nauda tika samaksāta, un Ādamsons 2022. gada janvārī no apcietinājuma tika atbrīvots. Toreiz prokurors politiķim noteica papildu drošības līdzekļus.

Saeimas vairākums 2021. gada decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Ādamsons pēc apcietināšanas nolēma izstāties no partijas “Saskaņa”, bet nenolika Saeimas deputāta mandātu.

Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nebija pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.

Tāpat viņš darbojās vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojās deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons bija deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.

Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.

Publicēts

Rīgas dome maksās vēl 2,5 miljonus par grāmatvedības programmu firmai, ar kuru līgums noslēgts pretlikumīgi

Viens no pēdējiem skandalozajiem darījumiem, kas tika noslēgts vecās Rīgas domes vadības aizsegā, bija 11 miljonu eiro vērts grāmatvedības programmas iepirkums, kas tika atdots vienam pretendentam, nerīkojot konkursu. Pavasarī, kad formai jau bija samaksāti 6-7 miljoni eiro, visi darījumi tika iesaldēti. Lai gan ir skaidrs, ka iepirkums ir veikts nelikumīgi un būtu jāsāk no sākuma ar atklātu konkursu, iztērētā nauda šobrīd kļuvusi par argumentu, kāpēc firmai tiks ļauts strādāt tālāk.

Kā svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”, augustā noslēgts divarpus miljonu līgums, lai programmu pabeigtu līdz 1.janvārim. 

Rīgas pašvaldības grāmatveži strādā ar piecpadsmit gadus vecu grāmatvedības programmu. Tā ir morāli novecojusi un sarežģīta, tāpēc jau vairāk nekā piecus gadus ierēdņi grib jaunu. 

Atbildīgā iestāde programmas nomaiņā ir Rīgas domes Finanšu departaments, kas formulēja vajadzības. Pirkšanu 2019.gadā uzticēja Informācijas tehnoloģiju centram. 

Iepirkuma summa sniedzās miljonos, bija jārīko konkurss, taču ITC izlēma apiet likumu. Reģionālās attīstības aģentūras uzturētajā elektronisko iepirkumu sistēmā ir iespēja pirkt programmētāju darba stundas nelieliem standarta programmu uzlabojumiem.

ITC vienojās ar kompāniju “Wearedots” par 96 000 darba stundu pirkšanu par 11 miljoniem eiro.

Domes pārstāvji uzstāja, ka tas ir pilnīgi normāls darījums, bet dienesta izmeklēšanā ITC direktora Ērika Zēģeļa rīcībā konstatēti nelikumīgi  darījumi un prettiesiska finanšu līdzekļu izlietošana. 

Pavasarī policija uzsāka kriminālprocesu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, un vasarā domes  pagaidu administrācija Zēģeli atlaida no darba.

Viens no atlaišanas pamatiem ir tas, ka martā, kad grāmatvedības programmas izstrāde  bija apstādināta un firmai samaksāti ap pieciem miljoniem eiro, viņa vadītais ITC noslēdza vēl pusotra miljona līgumu ar “Wearedots”, lai kompānija varētu pabeigt rakstīt iesāktās sadaļas.

Zēģelis darījumā ir lielākais zaudētājs, jo ir izmests no darba un  viņam draud kriminālatbildība. Kompānijai “Wearedots”, ko viņš tik ļoti atbalstīja, gan ir paveicies – Rīga darījumu turpina un firma saņems vēl divarpus miljonus eiro.

Pavasarī, kad programmas izstrāde bija apturēta un Zēģelis atstādināts, pašvaldībai bija jālemj, ko darīt tālāk. Tā noalgoja auditoru kompāniju  Ernst&Young, kas izstrādāja trīs scenārijus – iesākto izmest, pabeigt vai apturēt. 

Domes pagaidu administrācija, Finanšu departaments un Informācijas tehnoloģijas centrs kopīgi izlēmuši, ka septiņu miljonu ieguldījums grāmatvedības programmā ir jāglābj un projekts jāturpina, lai arī iepirkums bijis nelikumīgs.

Augustā sarunu procedūrā ar vienīgo pretendentu “Wearedots” tādā pašā apšaubāmā veidā noslēgts divarpus miljonu līgums par 26 000 darba stundu iegādi programmas pabeigšanai.  

Rīgas domes finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš skaidro: “Septiņus vai astoņus mēnešus mēs esam nobīdījušies no grafika, nākamajā nedēļā mums sākās jau testi dzīvajā vidē. Pārskaitījumi, uzskaite, tiek testēta šī te sistēma. Pa šo laiku projekta kopējās izmaksas ir samazinātas pat vienu miljonu eiro un definēts tas minimālais apjoms, kuram jāsāk strādāt ar 1.janvāri.”

Programmai jābūt pilnībā gatavai līdz martam,  bet joprojām nav zināms, cik izmaksās tās uzturēšana. Uzsākot programmas nomaiņu,  mērķis bija  izmaksas samazināt. 

Rakstiņš nekonkrēti saka, ka uzturēšanas maksas apjomam vajadzētu iekļauties esošajā budžetā un nevajadzētu pārsniegt to apjomu, kas šobrīd tiek maksāts par esošās grāmatvedības sistēmas uzturēšanu. 

Var izrādīties, ka ar to nelikumīgi sāktā sadarbība ar kompāniju “Wearedots” nebeigsies. Pirms gada par grāmatvedības programmas ieviešanu atbildīgie Rīgas ierēdņi Ēriks Zēģelis un Andris Konošonoks apgalvoja, ka jaunā sistēma būs pašvaldības īpašums un tās tālāko uzturētāju meklēs atklātā konkursā.  Taču augustā noslēgtajā līgumā teikts, ka pašvaldībai bez izstrādātāja piekrišanas nav tiesību to pārveidot un veikt jebkādas darbības ar programmas pirmkodu.

Kā skaidro Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora pienākumu izpildītājs Āris Dzērvāns, uz pielāgojumu, kodu, ko uzrakstījis “Wearedots”, ir spēkā autortiesības, kuras pašvaldībai ir jārespektē. 

Tas nozīmē, ka firmai ir garantēti pašvaldības pasūtījumi daudzus gadus uz priekšu. Piemēram, esošo grāmatvedības programmu pašvaldība lieto vairāk nekā 15 gadus. 

Krimināllietu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu policija sāka aprīlī. Lietā joprojām nav aizdomās turēto. Iespējams, tāpēc policija arī noraidījusi Rīgas domes kā cietušās puses  lūgumu piedzīt no Ērika Zēģeļa 2 miljonu zaudējumus un vēl 15 tūkstošus par morālo aizskārumu. 

Avots: TVNET/Tv3 Nekā personīga

Publicēts

Raidījums: KNAB noklausītās telefonsarunas liecina, ka Rīgas domes vadība zināja par fiktīvajiem darbiniekiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītās telefonsarunas ļauj secināt, ka kādreizējā Rīgas domes vadība zinājusi par pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) fiktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“RNP” fiktīvās nodarbinātības lietā apsūdzētie šoruden stājās tiesas priekšā. Viņu vidū ir kādreizējais Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš un vairāki šīs nodaļas darbinieki, kuri prokuratūras ieskatā savu algu no pašvaldības uzņēmuma esot izkrāpuši, nodarot tam gandrīz 200 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Raidījuma rīcībā ir lietas ietvaros noklausīto Kalnkaziņa telefonsarunu atšifrējumi, no kuriem var secināt, ka par šo RNP nodaļu labi informēta bijusi tā laika Rīgas domes politiskā vadība, proti, bijušais mēr Nils Ušakovs (S) un vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Aizdomīgu nodarbinātību RNP 2015. gada revīzijā konstatēja Valsts kontrole. Tai bija radušās aizdomas par 13 fiktīviem darbiniekiem Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kuriem kopumā atlīdzībās izmaksāti gandrīz 200 tūkstoši eiro.

KNAB noklausījās Kalnkaziņa telefonsarunas un vēlāk tās nodeva Valsts policijai, kas izmeklēja pēc Valsts kontroles iesnieguma sākto kriminālprocesu.

No Kalnkaziņa telefonsarunas ar kādu kolēģi 2014. gada pavasarī noprotams, ka viņam iecere fiktīvi nodarbināt personas varētu būt bijusi zināma jau kopš nodaļas izveidošanas, telefonsarunās, iespējams, fiktīvi nodarbinātos darbiniekus dēvējot par “blatņikiem”. Raidījumam viņš gan noliedza, ka šāds vārds lietots, apzīmējot fiktīvu nodarbinātību, uzsverot, ka vienkārši lieto šādu žargonu.

Laikā, kad pēc Valsts kontroles intereses nodaļa tika likvidēta, Kalnkaziņš zvanīja savai mātei, lai par to pastāstītu. 2015. gada 30. aprīļa telefonsarunas laikā noprotams, ka Kalnkaziņš rēķinās ar kādu citu amatu, pateicoties savai piederībai partijai “Gods kalpot Rīgai”. Viņa māte telefonsarunā arī interesējusies, vai Ameriks Kalnkaziņam nepalīdzēšot.

Četras dienas pēc minētās sarunas ar māti Kalnkaziņam zvanījis Ameriks, solot jaunu darbu, kā arī interesējoties, vai Ušakova pārraudzītajā RNP Kalnkaziņš izpildījis visus norādījumus.

“Man ir apmēram skaidrs, ko mēs ar tevi darīsim. Tev būs lieli, atbildīgi pienākumi,” telefonsarunā teicis Ameriks, sarunas gaitā arī piebilstot, ka “būs jāiet uz darbu, iespējams”.

“Vecīt, es gribu strādāt. Man pietiekami liela pieredze, lai es varētu strādāt, nevis nestrādāt. Tur, zini, tas jau nav priekš manis, tas, kas bija līdz šim. Tas, nu, es neesmu tam, nebiju gatavs… Gatavs strādāt nekā imitēt,” telefonsarunā Amerikam atbildēja Kalnkaziņš.

Pēc diviem mēnešiem Ameriks kā “Rīgas ūdens” kapitāldaļu turētājs Kalnkaziņu iecēla uzņēmuma valdē uz pieciem gadiem. Ameriks, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, sarunā ar “de facto” noliedz, ka būtu zinājis par fiktīvajiem darbiniekiem RNP, piebilstot, ka savulaik visu jau esot paskaidrojis policijai.

Kā ziņots, divu apsūdzēto neieriešanās dēļ Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa augusta beigās vēl nesāka skatīt krimināllietu, kurā saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbinātību RNP apsūdzētas 14 personas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Attiecīgi nākamā tiesas sēde nozīmēta 15. decembrī plkst.14.

Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdusies bijusī RNP valdes locekle Inga Bulgarina, tāpat apsūdzēts Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš. Lietā apsūdzēta arī Zinta Žugra, Mārtiņš Točs, Jurijs Titovs, Ivans Staļnojs, Svetlana Savicka, Almants Saliņš, Žanna Pankratova, Ineta Ozola, Aleksandra Klementjeva, Sergejs Janučkovskis, Gvido Bergs un Dmitrijs Andrejevs.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017. gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē 2018. gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja 2019. gada vasarā.

Lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Publicēts

‘Rīgas nami’ bijušajam vadītājam būs jākompensē uzņēmumam 1,2 miljoni eiro

Augstākā tiesa atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību bijušā SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Kārļa Kavaca apsūdzībā, līdz ar to viņam būs jāizcieš četru gadu cietumsods un savai bijušajai darbavietai jāsamaksā 1,2 miljonu eiro liela kaitējuma kompensācija.

Bijušais “Rīgas namu” valdes priekšsēdētājs atzīts par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā un dokumentu viltošanā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un 12 dienām. Šādu sodu bija nolēmusi piespriest Rīgas apgabaltiesa. Pirmās instances tiesa bijušo amatpersonu attaisnoja, informēja prokuratūrā.

Jau vēstīts, ka 2012. gadā tika atstādināta “Rīgas namu” valde, pašvaldības vadība publiski pavēstīja – uzņēmumā esot veikti augsta riska finanšu darījumi ar tā brīvajiem līdzekļiem. Nepilnu mēnesi vēlāk Kavacu aizturēja policija.

Saskaņā ar apsūdzību persona 2011. gada maijā “Rīgas namu” vārdā noslēdza līgumu un vienošanos ar ar finanšu operācijas veicošo uzņēmumu “Zeus”, ka bez atlīdzības un bez jebkāda nodrošinājuma nodod uzņēmuma rīcībā 5 476 595 eiro.

Prokuratūra uzskatīja, ka šis līgums, kas bija noformēts kā pakalpojuma līgums par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju, patiesībā esot aizdevuma līgums, un tādā gadījumā Kavacs pārkāpis savas pilnvaras.

Būtībā šīs līgums nozīmēja SIA “Rīgas nami” finanšu līdzekļu ilgstošu atrašanos uzņēmuma rīcībā, neaizliedzot izmantot tos savā saimnieciskajā darbībā. Uzņēmums savas saistības neizpildīja, kā rezultātā pamatparāds SIA “Rīgas nami” 2012. gada 1. oktobrī bija 1 800 986 eiro.

Turklāt apsūdzētā persona “Rīgas nami” grāmatvedei nepamatoti, bez attaisnojuma dokumentiem lika izdarīt ierakstu grāmatvedības uzskaites kontos, nepamatoti samazinot uzņēmuma parādu “Rīgas namiem” par 22 619 eiro.

Tiesa iepriekš nolēma no apsūdzētā “Rīgas nami” labā piedzīt kaitējuma kompensāciju 1 218 715 eiro apmērā.

Publicēts

Tiesa apstiprina “Rīgas satiksmes” iesaisti “nanoūdens” iegādes kartelī

Administratīvā apgabaltiesa 20.aprīlī atstāja spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde pērn konstatēja SIA “Rīgas satiksme” un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Konkurences iestādē norādīja, ka šis bija pirmais lēmums, kurā KP konstatēja rupjus pārkāpumus paša pasūtītāja – “Rīgas satiksmes” – darbībā, jo uzņēmums veicināja karteli savās cenu aptaujās.

KP 2019.gadā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās SIA “Rīgas satiksme” rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 000 eiro un kuru mērķis bija nano tehnoloģiskās ķīmijas piegāde.

KP lēmumā konstatēja, ka gan pasūtītāja – “Rīgas satiksme” – amatpersona, gan seši kartelī iesaistītie pretendenti savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. “Pretendenti apzinājās gan iesaistīšanos aizliegtajās darbībās, gan to konkurenci imitējošu raksturu. Savukārt pasūtītāja iesaisti karteļa veicināšanā apstiprina arī tas, ka pretendenti bija informēti par dalību cenu aptaujās, vēl pirms tās bija izsludinātas,” atzina KP.

Iestādes Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs stāstīja, ka KP lēmums ir zīmīgs ar to, ka līdz ar karteļa dalībniekiem sodīta arī pašvaldības kapitālsabiedrība, kas rīkoja cenu aptauju un aktīvi iesaistījās karteļa īstenošanā. “Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir pozitīvs apliecinājums konkurences tiesību piemērošanas attīstībai tik aktuālā jautājumā kā publisko līdzekļu tiesisks un efektīvs izlietojums iepirkumos,” teica Hitrovs.

Savukārt KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jānis Račko piebilda, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedums ir iemesls Rīgas domei un tai piederošajām kapitālsabiedrībām, jo “Rīgas satiksmei”, uzlabot pārvaldību un novērst riskus, kas saistīti ar jebkura līmeņa darbinieku iespējamu iesaisti konkurences kropļošanā.

“Tikai tad, ja tiks novērstas nepilnības un ievēroti labas pārvaldības principi, pašvaldība un tās kapitālsabiedrības spēs efektīvi ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, tostarp mazāk tērējot resursus tiesvedību procesiem, kas saistīti ar kapitālsabiedrību radītiem pārkāpumiem,” uzsvēra Račko.

2019.gada lēmumā KP piemēroja “Rīgas satiksmei” 2 417 000 eiro un SIA “Sava arhitektūra” 700 eiro naudas sodu. Pārējie karteļa dalībnieki ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav uzlikts.

Publicēts

RNP tur aizdomās par sadārdzinātiem liftu remontiem un izkrāptiem miljoniem

Krimināllietā, kuru ekonomikas policija izmeklē saistībā ar liftu apkalpošanu Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotajās mājās, aizdomas ir par vairāku miljonu eiro izkrāpšanu, svētdien, 23. februārī, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.

Policija pieļauj, ka krāpšana notikusi, sadārdzinot pakalpojuma cenas un tas, nozīmē, ka iedzīvotāji visticamāk pārmaksājuši par liftu apkopi un remontiem.

Kā vēsta LTV, lietā pavisam tikušas aizturētas 11 personas, bet apcietinājumā šobrīd atrodas viena. “Šīs personas tiek turētas aizdomās par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – būtībā par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar liftu apkopi un remontu, kur notika, iespējams, samākslots sadārdzinājums pakalpojumiem un, protams, pēc tam, iespējams, šo līdzekļu legalizācija,” intervijā LTV “de facto” saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.

Izmeklētāji arī nosūtījuši pieprasījumus ārvalstīm un analizē kratīšanās izņemtos pierādījumus.

Krimināllieta uzsākta 2019. gada pirmajā pusē par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Bet pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noteikta papildu kvalifikācija: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā.

Kā vēsta “De facto”, krimināllietas izmeklēšanas centrā ir ne vien liftu apkopes uzņēmums “Liftu alianse” un tās īpašnieks Igors Babkins, kurš šobrīd lietā ir vienīgā apcietinājumā esošā persona, bet arī bijušais RNP valdes loceklis Ardis Pāvilsons un viņa padomnieks, tostarp, iepirkumu jautājumos, Kristaps Zarāns, kā arī Tehniskās pārvaldes pārstāvis Andrejs Maļinovskis, kurš vadīja iepirkumu komisiju, kas lēma par liftiem.

RNP apsaimniekoto māju liftu apkalpošanā pārmaiņas sākās pirms diviem gadiem. Vispirms liftu apkopes un remonta darbi nonāca viena uzņēmuma rokās (Igoram Babkinam piederošai SIA AVVA, kas jau sniedza pakalpojumus RNP), pēc tam tika izsludināts iepirkums par vēl nebijušu pakalpojuma apjomu – 8.3 miljoniem eiro.

2018. gadā pēc strīdiem bagātas konkursa norises, iepirkuma procedūru izbeidza bez rezultāta, jo neviens no četriem pretendentiem neesot atbildis konkursa prasībām. No pieteikumiem redzams, ka Babkina firmas “Liftu alianse” piedāvājums bija dārgāks kā divu citu firmu. Tūlīt pēc tam, divās nedēļās, sarunu procedūrā tika atrasts jaunais pakalpojumu sniedzējs – “Liftu alianse”.

Jau pēc līguma noslēgšanas Iepirkumu uzraudzības birojs uzsāka administratīvo lietu. Un nu secināts, ka nav ievērotas atlases prasības par finanšu apgrozījumu. To “Liftu Alianse” balstīja uz piesaistīto apakšuzņēmēju iespējām. “(..) tika konstatēts, ka tajā iekļautie dokumenti nepierādīja, ka apakšuzņēmēji uzņemtos atbildību par iepirkuma līguma izpildi kopumā, un tika secināts, ka SIA “Liftu alianse” nav pierādījusi finanšu resursu pieejamību Sarunu procedūras nolikumā prasītajā apjomā,” uzskata Iepirkumu uzraudzības birojs.

Par pieļautajiem pārkāpumiem ar naudas sodu sodīja piecas RNP atbildīgās personas. Birojs vārdus neatklāj, bet, visticamāk, tie ir iepirkuma komisijas locekļi. Tagad “Liftu Alianses” un tās partnera SIA AVVA” vienīgais īpašnieks Igors Babkins ir viena no aizdomās turētajām personām policijas veiktajā izmeklēšanā.

Janvāra beigās policija veica virkni kratīšanu, tostarp, “Liftu alianses” un RNP amatpersonu darbavietās. “Tiek veikta šo pierādījumu analīze un tiek vērtēta iespējamā Rīgas namu pārvaldnieka darbinieku iesaiste, līdzdalība šajā noziegumā un arī, iespējams, savu pienākumu pienācīgu nepildīšana,” saka Bauska.

Aizturēja 11 cilvēkus – vispirms divus liftus apkalpojošās firmas pārstāvjus, pēc tam – piecus RNP darbiniekus, tad – uzņēmuma pagaidu valdes locekli Ardi Pāvilsonu un viņa bijušo padomnieku Kristapu Zarānu, bet beigās policija ieradās pēc bijušā valdes priekšsēdētāja Aivara Gontareva.

Tiesa pēc policijas lūguma apcietināja “Liftu alianses” īpašnieku Igoru Babkinu. Otra apcietinātā persona bija Kristaps Zarāns. Tagad gan viņš ir atbrīvots. Lietā par aizdomās turamajiem atzīti vismaz trīs cilvēki, bet pārējie – personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.

Izmeklēšana notiek par iespējamiem noziegumiem 2018. un 2019. gadā. Tā laika uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gontarevs noliedz, ka būtu zinājis par kādām nelikumībām. Pats bijis atbildīgs par valdes darbu kopumā: “bija pārdalīta iekšēji starp valdes locekļiem atbildības, un attiecībā uz tehnisko pārvaldi, zem kuras skaitās tieši lifti, tie bija Arda [Pāvilsona] atbildībā sākotnēji.”

Sākotnēji apcietinātais Zarāns 2018. gadā bija valdes padomnieks – konsultants, viņa ziņā bija dot padomus arī iepirkumu jomā. Galvenokārt padomus sniedzis Pāvilsonam, apliecina Gontarevs. Pāvilsons un Zarāns uz RNP atnāca strādāt 2017. gada oktobrī no lietuviešu namu apsaimniekošanas “Civinity” grupas uzņēmumiem.

Zarāns darbu RNP atstāja nākamā gada maijā, Pāvilsons – jūlijā, vienlaikus ar apjomīgā liftu konkursa izsludināšanu.

Pāvilsons tūlīt pēc tam darbu turpināja “Civinity” grupas uzņēmumā “Hausmaster”. Tas pieteicās konkursā, tika noraidīts, bet pusgadu vēlāk par tā norisi sūdzējās tiesībsargājošām iestādēm. Gadumijā vienlaikus ar Rīgas domes politiķu cīņu par ietekmi pašvaldības uzņēmumos, Pāvilsons pēkšni atkal atgriezās RNP – jau kā pagaidu valdes loceklis. Pāvilsons “de facto” komentāru atteicās sniegt.

Uz jautājumu, vai šādā veidā “Hausmaster” neieguva iekšēju RNP informāciju par liftu apkopes konkursu, “Civinity Latvija” juridiskā departamenta vadītāja Inese Volodina atbild: “(..) Informācija par konkursu bija publiska informācija, ko mēs, tāpat kā citi konkursa dalībnieki, izmantojām veidojot mūsu piedāvājumu.”

Šonedēļ RNP kapitāldaļu turētājs Pāvilsonu no amata atbrīvoja. Lēmums pieņemts, gan skatot jautājumus saistībā ar liftu apkopes iepirkumiem, gan vaicājot viņam, kurš īsti aicinājis viņu šai valdē strādāt. “Tā atbilde bija ļoti pārsteidzoša – ka principā aicināja viņu strādāt viņa tā laika darba devējs, proti, privāta kompānija, kurai acīmredzot bija interese saistībā ar “Rīgas namu pārvaldnieka” privatizāciju. Pie šādiem apstākļiem un, ņemot vērā viņa saistību ar Zarāna kungu, kurš tika arī aizturēts šajā krimināllietā, un tātad tā ir tāda saikne, tad šeit jautājums, protams, ir par uzticību, reputāciju – ka turpināt šīs attiecības laikam nebūtu lietderīgi arī no publiskā viedokļa,” saka RNP kapitāldaļu turētājs Juris Radzēvičs (GKR).

RNP pēdējos divos gados abiem Babkinam piederošajiem uzņēmumiem – “Liftu alianses” un SIA AVVA par sniegtajiem pakalpojumiem kopumā samaksājis aptuveni septiņus miljonus eiro.

Runas par pašvaldības uzņēmuma privatizāciju gan nav radušās tukšā vietā. Jau 2018.gadā Namu pārvaldnieks pasūtījis pētījumu, lai izvērtētu juridiskos un ekonomiskos apsvērumus alternatīviem māju apsaimniekošanas modeļiem. Atbildīgais no uzņēmuma puses bija valdes padomnieks Zarāns. Šādā veidā valde tolaik apsvērusi iespējas arī piesaistīt papildu līdzekļus uzņēmumam. Savukārt Radzēvičs šobrīd gaida uzņēmuma audita rezultātus un arī tajā secinātais var būt pamats pārskatīt apsaimniekošanas uzņēmuma nākotni.

Uz jautājumu, vai “Civinity” grupai būtu interese par RNP privatizāciju, tās pārstāve Volodina atbild: “Ja RNP kādreiz tiks nodots privatizācijā, arī mēs, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi gan Latvijā, gan ārvalstīs, vērtēsim vai piedalīsimies privatizācijā. Jebkurā gadījumā, mēs uzskatam, ka tas būtu pareizs solis, domājot tieši par iedzīvotājiem/klientiem. Ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi šai jomā, Latvija atpaliek pa vairākiem gadiem.”

Publicēts

‘RNP liftu lietā’ aizturētas vēl trīs personas

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) aizturējusi vēl trīs personas kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP).

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka viens no aizturētajiem ir RNP pagaidu valdes loceklis Ardis Pāvilsons. RNP pārstāvis Krists Leiškalns norādīja, ka Pāvilsons kopš vakardienas atrodas darba nespējā, un uzņēmumam par viņa atrašanās vietu nekas nav zināms.

Tāpat zināms, ka viens no aizturētajiem ir kāda bijusī RNP amatpersona, iespējams, bijušais valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Neminot identitātes, Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte apstiprināja, ka divas personas aizturētas ceturtdien, bet trešā – šodien.

Likums paredz, ka personas var aizturēt līdz 48 stundām. Pēc tam personas jāatbrīvo vai arī tām jāpiemēro drošības līdzeklis, no kuriem bargākais ir apcietinājums. Par apcietinājuma piemērošanu lemj tiesa.

Jau ziņots, ka iepriekš šajā lietā aizturēti pieci RNP darbinieki, kuriem vēlāk piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Pagājušajā nedēļā aizturētas vēl divas personas, no kurām viens ir SIA “Liftu alianse” īpašnieks Igors Babkins, kuram tiesa piemēroja apcietinājumu. Savukārt otrai personai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Tāpat ziņots, ka šajā lietā izmeklēšanas darbības 30. janvārī tika veiktas arī RNP galvenajā ēkā Aleksandra Čaka ielā 42.

Babkins tiek turēts aizdomās par krāpšanu lielos apmēros un noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu.

ENAP priekšnieks Pēteris Bauska iepriekš žurnālistiem apliecināja, ka kratīšanas veiktas arī uzņēmuma “Liftu alianse” telpās.

ENAP pērn sākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ko, iespējams, veikuši vairāki uzņēmumi, kas snieguši pakalpojumus RNP.

Izmeklētās darbības aptver ilgu laika periodu un izmeklēšana notiek par vairākus miljonus eiro lieliem darījumiem. ENAP izmeklēšanas procesā ir sadarbojies ar ārzemju partneriem un netiek izslēgtas iespējamas pēdas arī ārvalstīs.

Tikmēr RNP valde saistībā ar sākto kriminālprocesu uz pārbaudes laiku atstādinājusi no amata pienākumu pildīšanas Tehniskās pārvaldes direktoru Edgaru Akmeni un Tehniskās pārvaldes Elektrosistēmu nodaļas vadītāju Andreju Maļinovski. Kā liecina uzņēmuma mājaslapā atrodamā informācija, Maļinovskis bija iepirkumu komisijas priekšsēdētājs arī liftu apkopes iepirkumā, par kuru ierosināts kriminālprocess. Savukārt Akmens bija Maļinovska vietnieks.

RNP pieder Rīgas domei. 2018. gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Liftu alianse” pieder Igoram Babkinam. Uzņēmums 2018. gadā apgrozījumu palielinājis par 20%, sasniedzot 1 319 939 eiro, bet nopelnījis par 92% vairāk nekā gadu iepriekš jeb 1 214 689 eiro.

Pērn namu apsaimniekošanas uzņēmums AS “Hausmaster” un liftu ražotājs AS “Latvijas lifts-Šindlers” vērsās ENAP ar lūgumu izvērtēt RNP liftu iepirkumu.

Iesniegumā tik norādīts, ka “Hausmaster” kopā ar “Latvijas lifts-Šindlers” piedalījās pārvaldnieka organizētajā konkursā “Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana”. Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot “Hausmaster” un “Latvijas lifts-Šindlers” piedāvājumu, tika noraidīti un konkurss izbeigts.

Neskatoties uz to, RNP divu nedēļu laikā pēc konkursa izbeigšanas organizēja jaunu konkursu – sarunu procedūru, kurā tika uzaicināti piedalīties vairāki uzņēmumi – SIA “Vidzemes lifts”, SIA “Avva”, SIA “Kone lifti Latvija”, SIA “Lifts” un SIA “LVS centrs”. “Hausmaster” un “Latvijas lifts-Šindlers” iesniegumā tiesībsargājošajām iestādēm norādīja, ka daļai no šiem uzņēmumiem ir tikai divi-trīs darbinieki, un dažu šo uzņēmumu apgrozījums nav lielāks par 50 000 eiro.

“Neskatoties uz to, ka “Latvijas lifts-Šindlers” un “Hausmaster” bija nepieciešamā kvalifikācija un resursi, lai piedalītos sarunu procedūrā, mēs nesaņēmām uzaicinājumu tajā piedalīties. Rezultātā līgums par liftu uzturēšanu, plānveida un avārijas remontu pakalpojumiem nākamo divu gadu laikā 8 300 000 eiro apmērā tika piešķirts SIA “Liftu alianse” – uzņēmumam bez pietiekamas pieredzes un resursiem šādu līgumsaistību izpildei, kuram ir tikai astoņi darbinieki,” bija teikts iesniegumā.

Publicēts

KNAB veic kratīšanu Rīgas tūrisma attīstības birojā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) darbinieki šodien ieradušies veikt kratīšanu Rīgas tūrisma attīstības birojā (RTAB), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Aģentūrai LETA ar jauno RTAB valdes priekšsēdētāju Jānis Jenzi patlaban nav izdevies sazināties. Savukārt RTAB direktors Guntars Grīnvalds aģentūrai LETA norādīja, ka KNAB birojā ieradies, iespējams, pēc viņa iesnieguma šai iestādei. Viņš norādīja, ka RTAB darbinieki viņu ir informējuši par ierašanos, bet vairāk informācijas viņam neesot.

Ar KNAB aģentūrai LETA šajā jautājumā neizdevās sazināties.

Kā atklāja RTAB sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Anna Blaua, otrdien KNAB ieradās RTAB telpās, lai veiktu procesuālās darbības. Pēc viņas teiktā, tās ir saistītas “ar nepamatoti publiski izskanējušo informāciju”. Blaua piebilda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, neviens no biroja darbiniekiem nav informējuši Grīnvaldu par tiesībsargu veiktajām darbībām.

Valdes locekļiem nav atļauts komentēt uzsākto procesu, kā arī citus ar izmeklēšanu saistītos procesus, viņa sacīja.

Patlaban nav zināms, kādā lietā notiek kratīšana.

KNAB pērn 13.maijā kādā kriminālprocesā par RTAB amatpersonu iespējamiem noziegumiem veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī alkohols bez akcīzes marķējuma.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.

13.maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. 16.maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus – aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Tāpat par aizdomās turēto tika atzīts toreizējais RTAB valdes loceklis Maksims Tolstojs (S).

Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.

LTV raidījums “De facto” vēstīja, ka izmeklētājiem radušās aizdomas, ka RTAB nauda varētu būt izmantota “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņai.

Tikmēr Grīnvalds nesen vērsies KNAB par dokumentu iespējamu viltošanu iestādē.

Viņš uzskata, ka dokumentu viltošana RTAB esot notikusi grupā un tajā esot iesaistīti pašvaldības iestādes pārējie valdes locekļi – RTAB valdes locekle Ieva Lasmane un Latvijas Restorānu biedrības prezidents un biroja valdes loceklis Jenzis, kā arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) un, iespējams, arī “citi nodibinājuma dibinātāji, tiem to nezinot”.

Publicēts

LTV: Par kukuļņemšanu notiesātais Strancis bijis padomnieks Rīgas domē

Par kukuļņemšanu notiesātais bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis pēc iznākšanas no cietuma algots par konsultantu Rīgas domes Īpašuma departamentā, piektdien vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.

Stranci sniegt konsultācijas par Mežaparka Lielās estrādes būvprojektu savulaik personīgi aicinājis tagadējais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”). Ētikas pārkāpumus, algojot korupcijā iesaistīto Stranci, Burovs nesaskata.

LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka Strancis Rīgas domē atgriezās kā konsultants tagadējā mēra Burova vadītajā Īpašuma departamentā. Stranča uzdevums bija sniegt konsultācijas par Mežaparka Lielās estrādes būvprojektu. Viņu darbam personīgi uzrunājis tieši Burovs.

Rīgas mērs skaidroja, ka Stranci pieaicinājis tāpēc, ka Mežaparka Lielās estrādes pārbūves projekts bija Pilsētas attīstības departamenta paspārnē, kad departamenta vadītājs bija Strancis.

“Ņemot vērā, ka Īpašuma departamentam kā pasūtītājam šis projekts absolūti nebija zināms, es palūdzu Pēteri Stranci un Jāni Dripi piedalīties un palīdzēt pasūtītājam vadīt šo projektu. [..] Domāju, ka visi zina Pēteri Stranci kā profesionālu cilvēku, un viņš patiešām mums daudz palīdzēja,” LTV stāstīja Burovs.

Kopumā Strancis par konsultācijām Īpašuma departamentam 2017. un 2018. gadā saņēma 11 900 eiro. Stranča līgums ar departamentu noslēdzās pērnā gada maijā. Nekādas ētiskas problēmas, algojot par kukuļņemšanu notiesātu bijušo Rīgas domes amatpersonu, Burovs nesaskata.

“Es uzskatu, ka tas ir ētiski, es uzskatu, ka tas ir lietderīgi, un es uzskatu, ka tas pareizi. [..] Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata – ja cilvēks saņem sodu un dažus gadus pavada cietumā, viņš ir norakstīts pavisam,” uzsvēra Burovs.

Rīgas domes konsultantu sarakstus pašlaik pēta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”) konkrētus vārdus neminēja, taču norādīja, ka radušies vairāki jautājumi:

“Jautāsim Rīgas domei to, kādu funkciju pildīja konsultants, konsultējot par Mežaparku, zinot, ka šī persona bijusi četrus gadus apcietinājumā,” norādīja ministrs.

Īsi pirms “Panorāmas” ētera tika saņemts Pētera Stranča e-pasts, kurā viņš uzsver, ka galvaspilsētas attīstības jautājumi viņam kā arhitektam un plānotājam nav vienaldzīgi. “Esmu jau devis, manuprāt, neadekvāti lielu norēķinu par vairāk kā desmit gadus seniem notikumiem, kurus joprojām mēģina aktualizēt,” tā Strancis. Tam seko arī piebilde, ka ar citām Rīgas domes struktūrvienībām viņam neesot sadarbība par atlīdzību.

Kā vēstīts, vēl būdams Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks, Strancis kopā ar departamenta direktoru Vilni Štramu pieprasīja kukuli no nekustamo īpašumu attīstītājas Ināras Vilkastes viena miljona eiro apmērā, lai viņas īpašumā Rīgā atļautu būvēt augstceltni, ko abas domes amatpersonas arī nokārtoja. Tagad uz šīs zemes atrodas Valsts ieņēmumu dienesta ēka. No prasītās summas Strancis un Štrams kukulī saņēma 326 tūkstošus eiro.

2015. gadā, pēc četru gadu pavadīšanas aiz restēm par kukuļņemšanu, Strancis medijiem pauda: “Būtu neglīti, ja es atgrieztos darbā Rīgas domē”.

Publicēts

No ‘Rīgas kartes’ miljonus pelnījis ar GKR politiķiem saistīts uzņēmējs

Pirms desmit gadiem ieviestā Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēma ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar “e-talonu” apkalpojošās SIA “Rīgas karte” darbinieku Aleksandru Brandavu (GKR) saistīts uzņēmējs Andreju Blažko, atsaucoties uz “Rīgas kartē” šovasar veikto auditu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto”.

Noslepenotajā auditā, ar kuru iepazinies “de facto”, atklājies, ka pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme” kopā ar privāto investoru, Francijas kompāniju “Conduent” piederošā “Rīgas karte” savu biznesa stratēģiju ir balstījusi uz divām firmām. Par to pakalpojumiem pēdējo piecu gadu laikā “Rīgas karte” samaksāja 76 miljonus eiro, kas veido divas trešdaļas no kopējām uzņēmuma izmaksām šajā laikā. Pastāv risks, ka atkarība no šīm firmām tikai pieaugs, tāpēc “Rīgas satiksmei” būtu jārīkojas, lai to labotu, pausts ziņojumā. Audits apstiprina arī aizdomas, ka “Rīgas karte” bijusi kārtējā barotne galvaspilsētā pie varas esošajiem un viņiem pietuvinātajiem, vēstīja raidījums.

No “Rīgas kartes” audita un citiem avotiem varot secināt, ka “e-talona” sistēmas apkalpošana jau pirms desmit gadiem, iespējams, apzināti veidota kā necaurspīdīga struktūra, kurā grūti izsekot naudas tēriņiem. Tās tuvumā kopš “Rīgas kartes” dibināšanas pirms 12 gadiem visu laiku bijis Brandavs.

No “Rīgas kartes” valdes Brandavs atkāpās tikai pavasarī – neilgi pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu aizturēja aizdomās par ilgstošu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar mikroautobusu pārvadājumu konkursiem, kuros piedalījās viņa firmas. Pavasarī viņu no Elektronisko norēķinu projektu nodaļas vadītāja amata atlaida arī “Rīgas satiksme”. Tomēr vēl joprojām Brandavs ir saglabājis kādu amatu “Rīgas kartē”, liecinot uzņēmumā veiktais audits.

“de facto” sazvanīts, Brandavs to, ka vēl joprojām strādā par tirgzinības direktoru “Rīgas kartē”, komentēt negribēja. Sarunu viņš pārtrauca brīdī, kad raidījums vaicāja par “Rīgas kartes” auditā pieminēto viņa saikni ar uzņēmēju Blažko.

Kā vēstīja raidījums, Blažko pieder plaša uzņēmumu impērija, bet saistībā ar “Rīgas karti” svarīgākie ir divi. Ar Blažko pilnībā piederošo SIA “BMS Tehnoloģija” jau 2008. gada pavasarī – pusgadu pēc dibināšanas – “Rīgas karte” noslēdza 53 miljonus eiro vērtu līgumu par e-biļetes ieviešanu sabiedriskajā transportā. Patlaban “BMS tehnoloģija” nodrošina Rīgas autostāvvietu maksāšanas sistēmu, pārdod viedbiļetes Rīgas sabiedriskajam transportam un sniedz citus pakalpojumus Rīgas pašvaldībai.

Savukārt līgumu par e-talona automātu uzturēšanu 2010. gadā no uzņēmuma “BMS tehnoloģija” pārņēma cita ar Blažko saistīta firma – SIA “Burlat”, kurā Blažko kontrolē 46,5% daļu. “Burlat” darbiniekus tehnisko jautājumu jomā apmācīja “Rīgas kartes” franču investors “Conduent”. Auditori nespēja noskaidrot, kāds bija pamatojums līguma pārjaunojumam no “BMS tehnoloģija” uz “Burlat”, vēstīja raidījums.

Audita ziņojumā esot norādīts uz augstu risku, ka “Rīgas kartes” atkarība no abiem lielajiem piegādātājiem pieaugs un lielo piegādātāju monopolista pozīcijas pastiprināsies. Auditori konstatējuši, ka “Rīgas karte” biznesa stratēģiju veidoja, balstoties uz “Burlat” un “BMS tehnoloģija”, tāpēc būtiskas zināšanas par tehnoloģijām uzkrātas šajās privātfirmās, bet ne pašā “Rīgas satiksmes” meitaskompānijā.

Namā, kurā atrodas abu “Rīgas kartes” lielo piegādātāju biroji, raidījumam neizdevās sastapt Blažko, bet uz biroja darbiniecei nodoto lūgumu sazināties ar “de facto” viņš neesot atsaucies.

No sarunas ar “Rīgas kartes” rīkotājdirektoru Ēriku Morizūru auditori secinājuši, ka uzņēmumam nav procedūru, kas liktu pirms būtisku līgumu noslēgšanas organizēt iepirkumu. Auditoriem neesot izdevies pārliecināties, vai ar Blažko firmām noslēgtie miljonus eiro vērtie līgumi ar bargiem līgumsodiem par to laušanu pirms termiņa bijuši godīgi.

Laikā, kad tika dibināta “Rīgas karte”, Blažko kļuva par biznesa partneri Rīgas domniecei, partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) valdes loceklei Irinai Vinnikai, kura vēlāk kļuva arī par “Rīgas satiksmes” valdes locekli. Tieši kopā ar “BMS tehnoloģija” viņa nodibināja divas firmas, kuru dalībniece līdzās Blažko bija arī trīs gadus, kad strādāja “Rīgas satiksmes” valdē, vēstīja “de facto”.

Vinnika raidījumam skaidroja, ka Blažko personiski pazīst jau sen. Ar partijas biedru Brandavu, ko viņa sauc par brīnišķīgu domubiedru, Vinnika vairāk nekā 20 gadus sadarbojoties kultūras jomā, piemēram, vadot koncertus un rakstot projektus viņa diriģētajam korim “Blagovest”.

Uz tiešu jautājumu, vai viņa bija tā, kura iepazīstināja Brandavu ar Blažko, Vinnika nevarēja atbildēt. Tomēr biznesa attiecības starp Brandavu un Blažko gan esot bijušas. Pirms trīs gadiem divas Brandavam pastarpināti piederošas firmas nopircis kāds Blažko uzņēmums. Šo faktu tagad esot pamanījuši arī auditori.

Kriminālprocesā ierautajam Brandavam noteikta dīkstāve un uz darbu viņš nenākot. Tomēr “Rīgas satiksmes” pagaidu vadītājs Ernests Saulītis, vaicāts, vai Brandavs joprojām saņem algu, atbildēja: “Cik man ir zināms, jā. Un mūs tas neapmierina jau ilgi. Un mēs jau ilgstoši veicam šīs sarunas ar “Conduent”. No sākuma mēs izteicām savus iebildumus valdei. Valde lēmumus nav pieņēmusi atbilstošos, un līdz ar to mēs risinām ar otru dalībnieku šos jautājumus.”

Bez amata Brandavam “Rīgas kartē” esot palikušas arī neformālas saites. Piemēram, “Rīgas kartes” galvenās grāmatvedes dēls Juris Misters bija un joprojām ir vairāku Brandava vai viņa tēva uzņēmumu valdes loceklis, noskaidrojis raidījums.

Ne par Brandava lomu, ne par auditā konstatēto atkarību no Blažko firmām komentārus no “Rīgas kartes” saņemt neesot izdevies. Rīkotājdirektors Morizūrs sniegt interviju klātienē atteicies, arī “Rīgas kartes” birojā “de facto” neesot ielaists. Solījums atbildēt uz jautājumiem rakstiski arī neticis izpildīts – tā vietā “Rīgas karte” izlēmusi atbildes e-pastā piedraudēt “de facto” ar policiju: “Ņemot vērā Jūsu uzdotos jautājumus, SIA “Rīgas karte” secina, ka ir notikusi SIA “Rīgas karte” komerciālās un konfidenciālās informācijas izpaušana trešajām personām, kā rezultātā šā gada 10. oktobrī SIA “Rīgas karte” ir vērsusies ar lūgumu pie uzņēmuma dalībniekiem vērsties tiesību sargājošajās iestādēs SIA “Rīgas karte” un tās dalībnieku likumisko interešu aizsardzībai.”

Bez atkarības no Blažko firmām”Rīgas kartes” audits atklājis arī citas problēmas, tai skaitā Rīgas domes vadībai lojālo cilvēku vai partiju finansiāla atbalstīšana. Piemēram, “Rīgas kartes” pirmsākumos par sekretāri tur neilgu laiku pastrādājusi Vinnikas meita, bet lielā piegādātāja “Burlat” līdzīpašniece maksājusi biedra naudas GKR, savukārt uzņēmuma biznesa attīstības direktors esot ziedojis “Saskaņai”.

Tolstojs, kurš nesen ticis pie aizdomās turētā statusa RTAB lietā un “Saskaņas” frakcijas vadītāja amata, par Jakovļevas darba gaitām neko nezinot. Viņš kategoriski noliedza to, ka Jakovļevas nonākšanai “Rīgas kartē” ir kāds sakars ar viņa bijušo amatu tur.

“Rīgas kartes” valdē pastrādāt paguvis arī viens no amatiem bagātākajiem “saskaņiešiem” Rīgas domē – Maksims Tolstojs. Pirms sešiem gadiem, kad deputātiem vadīt pašvaldības kapitālsabiedrības aizliedza likums, Tolstojs no “Rīgas kartes” aizgāja, taču pēc dažām nedēļām par biznesa attīstības projektu vadītāju “Rīgas kartē” sāka strādāt viņa dzīvesbiedre Jeļena Jakovļeva. Šo amatu viņa spēja apvienot ar “Rīgas tūrisma attīstības biroja” (RTAB) administratīvās direktores pienākumiem un atstāja to tikai šogad martā, vēstīja “de facto”.

Gadu par biznesa attīstības projekta vadītāju “Rīgas kartē” nostrādāja arī Inna Novika – Jakovļevas biznesa partnere un brāļa sieva. Laikā, kad strādāja “Rīgas kartē”, Novika “Saskaņai” paspēja noziedot gandrīz 11 000 eiro, savukārt Jakovļeva partijai atvēlēja kopumā 46 000 eiro, vēstīja “de facto”.