Kategorija: Gods kalpot Rīgai

Publicēts

Raidījums: KNAB noklausītās telefonsarunas liecina, ka Rīgas domes vadība zināja par fiktīvajiem darbiniekiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītās telefonsarunas ļauj secināt, ka kādreizējā Rīgas domes vadība zinājusi par pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) fiktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“RNP” fiktīvās nodarbinātības lietā apsūdzētie šoruden stājās tiesas priekšā. Viņu vidū ir kādreizējais Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš un vairāki šīs nodaļas darbinieki, kuri prokuratūras ieskatā savu algu no pašvaldības uzņēmuma esot izkrāpuši, nodarot tam gandrīz 200 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Raidījuma rīcībā ir lietas ietvaros noklausīto Kalnkaziņa telefonsarunu atšifrējumi, no kuriem var secināt, ka par šo RNP nodaļu labi informēta bijusi tā laika Rīgas domes politiskā vadība, proti, bijušais mēr Nils Ušakovs (S) un vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Aizdomīgu nodarbinātību RNP 2015. gada revīzijā konstatēja Valsts kontrole. Tai bija radušās aizdomas par 13 fiktīviem darbiniekiem Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kuriem kopumā atlīdzībās izmaksāti gandrīz 200 tūkstoši eiro.

KNAB noklausījās Kalnkaziņa telefonsarunas un vēlāk tās nodeva Valsts policijai, kas izmeklēja pēc Valsts kontroles iesnieguma sākto kriminālprocesu.

No Kalnkaziņa telefonsarunas ar kādu kolēģi 2014. gada pavasarī noprotams, ka viņam iecere fiktīvi nodarbināt personas varētu būt bijusi zināma jau kopš nodaļas izveidošanas, telefonsarunās, iespējams, fiktīvi nodarbinātos darbiniekus dēvējot par “blatņikiem”. Raidījumam viņš gan noliedza, ka šāds vārds lietots, apzīmējot fiktīvu nodarbinātību, uzsverot, ka vienkārši lieto šādu žargonu.

Laikā, kad pēc Valsts kontroles intereses nodaļa tika likvidēta, Kalnkaziņš zvanīja savai mātei, lai par to pastāstītu. 2015. gada 30. aprīļa telefonsarunas laikā noprotams, ka Kalnkaziņš rēķinās ar kādu citu amatu, pateicoties savai piederībai partijai “Gods kalpot Rīgai”. Viņa māte telefonsarunā arī interesējusies, vai Ameriks Kalnkaziņam nepalīdzēšot.

Četras dienas pēc minētās sarunas ar māti Kalnkaziņam zvanījis Ameriks, solot jaunu darbu, kā arī interesējoties, vai Ušakova pārraudzītajā RNP Kalnkaziņš izpildījis visus norādījumus.

“Man ir apmēram skaidrs, ko mēs ar tevi darīsim. Tev būs lieli, atbildīgi pienākumi,” telefonsarunā teicis Ameriks, sarunas gaitā arī piebilstot, ka “būs jāiet uz darbu, iespējams”.

“Vecīt, es gribu strādāt. Man pietiekami liela pieredze, lai es varētu strādāt, nevis nestrādāt. Tur, zini, tas jau nav priekš manis, tas, kas bija līdz šim. Tas, nu, es neesmu tam, nebiju gatavs… Gatavs strādāt nekā imitēt,” telefonsarunā Amerikam atbildēja Kalnkaziņš.

Pēc diviem mēnešiem Ameriks kā “Rīgas ūdens” kapitāldaļu turētājs Kalnkaziņu iecēla uzņēmuma valdē uz pieciem gadiem. Ameriks, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, sarunā ar “de facto” noliedz, ka būtu zinājis par fiktīvajiem darbiniekiem RNP, piebilstot, ka savulaik visu jau esot paskaidrojis policijai.

Kā ziņots, divu apsūdzēto neieriešanās dēļ Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa augusta beigās vēl nesāka skatīt krimināllietu, kurā saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbinātību RNP apsūdzētas 14 personas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Attiecīgi nākamā tiesas sēde nozīmēta 15. decembrī plkst.14.

Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdusies bijusī RNP valdes locekle Inga Bulgarina, tāpat apsūdzēts Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš. Lietā apsūdzēta arī Zinta Žugra, Mārtiņš Točs, Jurijs Titovs, Ivans Staļnojs, Svetlana Savicka, Almants Saliņš, Žanna Pankratova, Ineta Ozola, Aleksandra Klementjeva, Sergejs Janučkovskis, Gvido Bergs un Dmitrijs Andrejevs.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017. gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē 2018. gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja 2019. gada vasarā.

Lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Publicēts

LTV: Par kukuļņemšanu notiesātais Strancis bijis padomnieks Rīgas domē

Par kukuļņemšanu notiesātais bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis pēc iznākšanas no cietuma algots par konsultantu Rīgas domes Īpašuma departamentā, piektdien vēstīja LTV raidījums “Panorāma”.

Stranci sniegt konsultācijas par Mežaparka Lielās estrādes būvprojektu savulaik personīgi aicinājis tagadējais Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”). Ētikas pārkāpumus, algojot korupcijā iesaistīto Stranci, Burovs nesaskata.

LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka Strancis Rīgas domē atgriezās kā konsultants tagadējā mēra Burova vadītajā Īpašuma departamentā. Stranča uzdevums bija sniegt konsultācijas par Mežaparka Lielās estrādes būvprojektu. Viņu darbam personīgi uzrunājis tieši Burovs.

Rīgas mērs skaidroja, ka Stranci pieaicinājis tāpēc, ka Mežaparka Lielās estrādes pārbūves projekts bija Pilsētas attīstības departamenta paspārnē, kad departamenta vadītājs bija Strancis.

“Ņemot vērā, ka Īpašuma departamentam kā pasūtītājam šis projekts absolūti nebija zināms, es palūdzu Pēteri Stranci un Jāni Dripi piedalīties un palīdzēt pasūtītājam vadīt šo projektu. [..] Domāju, ka visi zina Pēteri Stranci kā profesionālu cilvēku, un viņš patiešām mums daudz palīdzēja,” LTV stāstīja Burovs.

Kopumā Strancis par konsultācijām Īpašuma departamentam 2017. un 2018. gadā saņēma 11 900 eiro. Stranča līgums ar departamentu noslēdzās pērnā gada maijā. Nekādas ētiskas problēmas, algojot par kukuļņemšanu notiesātu bijušo Rīgas domes amatpersonu, Burovs nesaskata.

“Es uzskatu, ka tas ir ētiski, es uzskatu, ka tas ir lietderīgi, un es uzskatu, ka tas pareizi. [..] Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata – ja cilvēks saņem sodu un dažus gadus pavada cietumā, viņš ir norakstīts pavisam,” uzsvēra Burovs.

Rīgas domes konsultantu sarakstus pašlaik pēta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Tās vadītājs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”) konkrētus vārdus neminēja, taču norādīja, ka radušies vairāki jautājumi:

“Jautāsim Rīgas domei to, kādu funkciju pildīja konsultants, konsultējot par Mežaparku, zinot, ka šī persona bijusi četrus gadus apcietinājumā,” norādīja ministrs.

Īsi pirms “Panorāmas” ētera tika saņemts Pētera Stranča e-pasts, kurā viņš uzsver, ka galvaspilsētas attīstības jautājumi viņam kā arhitektam un plānotājam nav vienaldzīgi. “Esmu jau devis, manuprāt, neadekvāti lielu norēķinu par vairāk kā desmit gadus seniem notikumiem, kurus joprojām mēģina aktualizēt,” tā Strancis. Tam seko arī piebilde, ka ar citām Rīgas domes struktūrvienībām viņam neesot sadarbība par atlīdzību.

Kā vēstīts, vēl būdams Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks, Strancis kopā ar departamenta direktoru Vilni Štramu pieprasīja kukuli no nekustamo īpašumu attīstītājas Ināras Vilkastes viena miljona eiro apmērā, lai viņas īpašumā Rīgā atļautu būvēt augstceltni, ko abas domes amatpersonas arī nokārtoja. Tagad uz šīs zemes atrodas Valsts ieņēmumu dienesta ēka. No prasītās summas Strancis un Štrams kukulī saņēma 326 tūkstošus eiro.

2015. gadā, pēc četru gadu pavadīšanas aiz restēm par kukuļņemšanu, Strancis medijiem pauda: “Būtu neglīti, ja es atgrieztos darbā Rīgas domē”.

Publicēts

No ‘Rīgas kartes’ miljonus pelnījis ar GKR politiķiem saistīts uzņēmējs

Pirms desmit gadiem ieviestā Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēma ir atkarīga no diviem lieliem piegādātājiem, kurus kontrolē ar “e-talonu” apkalpojošās SIA “Rīgas karte” darbinieku Aleksandru Brandavu (GKR) saistīts uzņēmējs Andreju Blažko, atsaucoties uz “Rīgas kartē” šovasar veikto auditu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto”.

Noslepenotajā auditā, ar kuru iepazinies “de facto”, atklājies, ka pašvaldības uzņēmumam “Rīgas satiksme” kopā ar privāto investoru, Francijas kompāniju “Conduent” piederošā “Rīgas karte” savu biznesa stratēģiju ir balstījusi uz divām firmām. Par to pakalpojumiem pēdējo piecu gadu laikā “Rīgas karte” samaksāja 76 miljonus eiro, kas veido divas trešdaļas no kopējām uzņēmuma izmaksām šajā laikā. Pastāv risks, ka atkarība no šīm firmām tikai pieaugs, tāpēc “Rīgas satiksmei” būtu jārīkojas, lai to labotu, pausts ziņojumā. Audits apstiprina arī aizdomas, ka “Rīgas karte” bijusi kārtējā barotne galvaspilsētā pie varas esošajiem un viņiem pietuvinātajiem, vēstīja raidījums.

No “Rīgas kartes” audita un citiem avotiem varot secināt, ka “e-talona” sistēmas apkalpošana jau pirms desmit gadiem, iespējams, apzināti veidota kā necaurspīdīga struktūra, kurā grūti izsekot naudas tēriņiem. Tās tuvumā kopš “Rīgas kartes” dibināšanas pirms 12 gadiem visu laiku bijis Brandavs.

No “Rīgas kartes” valdes Brandavs atkāpās tikai pavasarī – neilgi pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs viņu aizturēja aizdomās par ilgstošu Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar mikroautobusu pārvadājumu konkursiem, kuros piedalījās viņa firmas. Pavasarī viņu no Elektronisko norēķinu projektu nodaļas vadītāja amata atlaida arī “Rīgas satiksme”. Tomēr vēl joprojām Brandavs ir saglabājis kādu amatu “Rīgas kartē”, liecinot uzņēmumā veiktais audits.

“de facto” sazvanīts, Brandavs to, ka vēl joprojām strādā par tirgzinības direktoru “Rīgas kartē”, komentēt negribēja. Sarunu viņš pārtrauca brīdī, kad raidījums vaicāja par “Rīgas kartes” auditā pieminēto viņa saikni ar uzņēmēju Blažko.

Kā vēstīja raidījums, Blažko pieder plaša uzņēmumu impērija, bet saistībā ar “Rīgas karti” svarīgākie ir divi. Ar Blažko pilnībā piederošo SIA “BMS Tehnoloģija” jau 2008. gada pavasarī – pusgadu pēc dibināšanas – “Rīgas karte” noslēdza 53 miljonus eiro vērtu līgumu par e-biļetes ieviešanu sabiedriskajā transportā. Patlaban “BMS tehnoloģija” nodrošina Rīgas autostāvvietu maksāšanas sistēmu, pārdod viedbiļetes Rīgas sabiedriskajam transportam un sniedz citus pakalpojumus Rīgas pašvaldībai.

Savukārt līgumu par e-talona automātu uzturēšanu 2010. gadā no uzņēmuma “BMS tehnoloģija” pārņēma cita ar Blažko saistīta firma – SIA “Burlat”, kurā Blažko kontrolē 46,5% daļu. “Burlat” darbiniekus tehnisko jautājumu jomā apmācīja “Rīgas kartes” franču investors “Conduent”. Auditori nespēja noskaidrot, kāds bija pamatojums līguma pārjaunojumam no “BMS tehnoloģija” uz “Burlat”, vēstīja raidījums.

Audita ziņojumā esot norādīts uz augstu risku, ka “Rīgas kartes” atkarība no abiem lielajiem piegādātājiem pieaugs un lielo piegādātāju monopolista pozīcijas pastiprināsies. Auditori konstatējuši, ka “Rīgas karte” biznesa stratēģiju veidoja, balstoties uz “Burlat” un “BMS tehnoloģija”, tāpēc būtiskas zināšanas par tehnoloģijām uzkrātas šajās privātfirmās, bet ne pašā “Rīgas satiksmes” meitaskompānijā.

Namā, kurā atrodas abu “Rīgas kartes” lielo piegādātāju biroji, raidījumam neizdevās sastapt Blažko, bet uz biroja darbiniecei nodoto lūgumu sazināties ar “de facto” viņš neesot atsaucies.

No sarunas ar “Rīgas kartes” rīkotājdirektoru Ēriku Morizūru auditori secinājuši, ka uzņēmumam nav procedūru, kas liktu pirms būtisku līgumu noslēgšanas organizēt iepirkumu. Auditoriem neesot izdevies pārliecināties, vai ar Blažko firmām noslēgtie miljonus eiro vērtie līgumi ar bargiem līgumsodiem par to laušanu pirms termiņa bijuši godīgi.

Laikā, kad tika dibināta “Rīgas karte”, Blažko kļuva par biznesa partneri Rīgas domniecei, partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) valdes loceklei Irinai Vinnikai, kura vēlāk kļuva arī par “Rīgas satiksmes” valdes locekli. Tieši kopā ar “BMS tehnoloģija” viņa nodibināja divas firmas, kuru dalībniece līdzās Blažko bija arī trīs gadus, kad strādāja “Rīgas satiksmes” valdē, vēstīja “de facto”.

Vinnika raidījumam skaidroja, ka Blažko personiski pazīst jau sen. Ar partijas biedru Brandavu, ko viņa sauc par brīnišķīgu domubiedru, Vinnika vairāk nekā 20 gadus sadarbojoties kultūras jomā, piemēram, vadot koncertus un rakstot projektus viņa diriģētajam korim “Blagovest”.

Uz tiešu jautājumu, vai viņa bija tā, kura iepazīstināja Brandavu ar Blažko, Vinnika nevarēja atbildēt. Tomēr biznesa attiecības starp Brandavu un Blažko gan esot bijušas. Pirms trīs gadiem divas Brandavam pastarpināti piederošas firmas nopircis kāds Blažko uzņēmums. Šo faktu tagad esot pamanījuši arī auditori.

Kriminālprocesā ierautajam Brandavam noteikta dīkstāve un uz darbu viņš nenākot. Tomēr “Rīgas satiksmes” pagaidu vadītājs Ernests Saulītis, vaicāts, vai Brandavs joprojām saņem algu, atbildēja: “Cik man ir zināms, jā. Un mūs tas neapmierina jau ilgi. Un mēs jau ilgstoši veicam šīs sarunas ar “Conduent”. No sākuma mēs izteicām savus iebildumus valdei. Valde lēmumus nav pieņēmusi atbilstošos, un līdz ar to mēs risinām ar otru dalībnieku šos jautājumus.”

Bez amata Brandavam “Rīgas kartē” esot palikušas arī neformālas saites. Piemēram, “Rīgas kartes” galvenās grāmatvedes dēls Juris Misters bija un joprojām ir vairāku Brandava vai viņa tēva uzņēmumu valdes loceklis, noskaidrojis raidījums.

Ne par Brandava lomu, ne par auditā konstatēto atkarību no Blažko firmām komentārus no “Rīgas kartes” saņemt neesot izdevies. Rīkotājdirektors Morizūrs sniegt interviju klātienē atteicies, arī “Rīgas kartes” birojā “de facto” neesot ielaists. Solījums atbildēt uz jautājumiem rakstiski arī neticis izpildīts – tā vietā “Rīgas karte” izlēmusi atbildes e-pastā piedraudēt “de facto” ar policiju: “Ņemot vērā Jūsu uzdotos jautājumus, SIA “Rīgas karte” secina, ka ir notikusi SIA “Rīgas karte” komerciālās un konfidenciālās informācijas izpaušana trešajām personām, kā rezultātā šā gada 10. oktobrī SIA “Rīgas karte” ir vērsusies ar lūgumu pie uzņēmuma dalībniekiem vērsties tiesību sargājošajās iestādēs SIA “Rīgas karte” un tās dalībnieku likumisko interešu aizsardzībai.”

Bez atkarības no Blažko firmām”Rīgas kartes” audits atklājis arī citas problēmas, tai skaitā Rīgas domes vadībai lojālo cilvēku vai partiju finansiāla atbalstīšana. Piemēram, “Rīgas kartes” pirmsākumos par sekretāri tur neilgu laiku pastrādājusi Vinnikas meita, bet lielā piegādātāja “Burlat” līdzīpašniece maksājusi biedra naudas GKR, savukārt uzņēmuma biznesa attīstības direktors esot ziedojis “Saskaņai”.

Tolstojs, kurš nesen ticis pie aizdomās turētā statusa RTAB lietā un “Saskaņas” frakcijas vadītāja amata, par Jakovļevas darba gaitām neko nezinot. Viņš kategoriski noliedza to, ka Jakovļevas nonākšanai “Rīgas kartē” ir kāds sakars ar viņa bijušo amatu tur.

“Rīgas kartes” valdē pastrādāt paguvis arī viens no amatiem bagātākajiem “saskaņiešiem” Rīgas domē – Maksims Tolstojs. Pirms sešiem gadiem, kad deputātiem vadīt pašvaldības kapitālsabiedrības aizliedza likums, Tolstojs no “Rīgas kartes” aizgāja, taču pēc dažām nedēļām par biznesa attīstības projektu vadītāju “Rīgas kartē” sāka strādāt viņa dzīvesbiedre Jeļena Jakovļeva. Šo amatu viņa spēja apvienot ar “Rīgas tūrisma attīstības biroja” (RTAB) administratīvās direktores pienākumiem un atstāja to tikai šogad martā, vēstīja “de facto”.

Gadu par biznesa attīstības projekta vadītāju “Rīgas kartē” nostrādāja arī Inna Novika – Jakovļevas biznesa partnere un brāļa sieva. Laikā, kad strādāja “Rīgas kartē”, Novika “Saskaņai” paspēja noziedot gandrīz 11 000 eiro, savukārt Jakovļeva partijai atvēlēja kopumā 46 000 eiro, vēstīja “de facto”.

Publicēts

“Rīgas namu pārvaldnieka” fiktīvo darbinieku lieta: izkrāpti 193 000 eiro

Krimināllieta par iespējamu fiktīvo nodarbinātību pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) beidzot ir nonākusi tiesā – prokuratūra uzskata, ka gada laikā no uzņēmuma izkrāpti gandrīz 193 000 eiro, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”.

Šogad apsūdzība celta bijušajai RNP valdes loceklei Ingai Bulgarinai. Prokuratūra uzskata, ka viņa ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli un organizēja noziedzīgo nodarījumu, un tieši Bulgarina esot uzdevusi izveidot fiktīvās štata vietas RNP Attīstības projektu nodaļā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters norādīja, ka šī amatpersona deva norādījumus, virzīja attiecīgus dokumentus, lai valde nobalsotu par šādu štata vietu izveidošanu, kas arī tika izdarīts. Tālāk tikuši doti norādījumi aicināt konkrētas personas it kā uz darba interviju un gatavot darba līgumus ar šīm personām. Šīs personas, kas arī lietā apsūdzētas, neesot brīnījušās par šādu uzaicinājumu un arī šo iespēju tikt nodarbinātas izmantoja, jau pirms tam zinot, ka tām nekas nebūs jādara, skaidroja Meisters.

Savukārt Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš, prokuratūras ieskatā, zinājis, ka darbinieki faktiski savus darba pienākumus neveic, taču neko neiesāka, turklāt sniedza RNP Personāla vadības nodaļā viltotas darba laika uzskaites tabulas.

Tikmēr pats Kalnkaziņš sarunā ar LTV savu vainu noliedza. “Viņi pārmet to, ka tie cilvēki it kā nav strādājuši. Bet kā viņi nav strādājuši, ja es viņiem esmu devis darbu? Nu, es jau katru dienu nebraucu pie viņiem, bet darbu es viņiem esmu devis,” skaidroja Kalnkaziņš.

Pārējās 12 personas apsūdzētas par krāpšanu, proti, darba algas saņemšanu ar viltu. Starp viņiem ir arī bijusī partijas “Saskaņas” domniece Svetlana Savicka, toreizējās Rīgas domes “Saskaņas” frakcijas deputātu dzīvesbiedres Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova tā laika preses sekretāra dēls Mārtiņš Točs, kā arī vairākos skandālos iesaistītais Ivans Staļnojs.

Vēl septiņiem apsūdzētajiem saikne ar Rīgas domes valdošo partiju vismaz pagaidām nav zināma, norādīja LTV.

Raidījums vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017.gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē pagājušā gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja pirms mēneša.

Savukārt Kalnkaziņu neilgi pēc RNP vadības lēmuma likvidēt Attīstības projektu nodaļu toreizējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) iecēla uzņēmuma “Rīgas ūdens” valdē, un šajā amatā viņš ir joprojām. Kalnkaziņš ir Amerika vadītās partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs.

Rīgas mērs Dainis Turlais LTV neatbildēja, vai apsūdzētām personām ir vieta pašvaldības uzņēmuma valdē. “Tik straujas reakcijas nav raksturīgas man, ka nepadomājot uzreiz dot kaut kādu atbildi. Tas ir jāizvērtē, un, protams, ja cilvēks vienā uzņēmumā ir pamatoti turēts aizdomās vai pret viņu ir izvirzītas kaut kādas apsūdzības, un tās ir pamatotas, tad acīmredzot jālemj arī ir par viņa tālāko vietu, atbildību un viņa darbu,” sacīja Turlais.

Prokuratūra ir aicinājusi Rīgas domei pieteikties procesā kā cietušajai, kas vēl nav izdarīts. Ja pašvaldība tā arī nereaģēs, RNP nodarītā kaitējuma kompensāciju varēs pieteikt pati prokuratūra.

Kā pērn aprīlī vēstīja LTV, lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Toreiz tika ziņots, ka maijā šajā lietā uz apsūdzēto sola sēdīsies RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, bet par desmit personām izmeklēšana turpinās.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) toreiz bija pārliecināts, ka pret desmit cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta “beigsies ar neko”.

Publicēts

Gandrīz puse no korupcijas un fiktīvu darbinieku skandālā ierautā RTAB darbiniekiem – “Saskaņas” cilvēki

RTAB iepriekšējo gadu valdes politiskā piederība – Makims Tolstojs un Regīna Ločmele-Luņova no Saskaņas un Vita Jermoloviča no GKR – jau bija zināma. Taču partejisko loks ir daudz plašāks. Pētot RTAB darbinieku sarakstu Re:Baltica arī pieķēra melos deputātu Sandri Bergmani (Saskaņa). Birojā ir strādājušas gan viņa sieva, gan māte, taču vēl pirms mēneša viņš īsziņā apgalvoja, ka “nestrādā”, ignorējot to, ka jautājums attiecas arī uz pagātni.

No visiem Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekiem pēdējos trīs gados gandrīz puse ir bijuši aktīvi Saskaņas biedri un ziedotāji vai partijas politiķu radi. Turklāt proporcija par labu “politiskajiem nodarbinātajiem” ar gadiem birojā auga, liecina Re:Baltica iegūtie biroja darbinieku štatu saraksti, kuri salīdzināti ar partiju finansētāju datu bāzi, partijas mājas lapu un darbinieku profiliem sociālajos tīklos.

2018. gadā no nodibinājuma 39 darbiniekiem 15 bija saskaņieši. Viņi pārsvarā noformēti kā projektu vadītāji. Vismaz par daļu Valsts kontrolei radušās aizdomas, ka šie amati ir bijuši fiktīvi – cilvēki ir, algu saņem, taču reāli nestrādā. Vēl divi darbinieki bijuši Saskaņas koalīcijas partijas Gods Kalpot Rīgai (GKR) biedri.

Jakovļevas un viņas bijušā vīra ziedojumi jau iepriekš izpelnījušies uzmanību, jo Tolstojs uz kādu laiku skaitījās maksātnespējīgs. Taču uzmanības vērti ir ne tikai ziedojumi. Latvijas Starptautiskais biznesa klubs, kura valdē no 2015. gada līdz 2016. gada februāra beigām bija Jeļena Jakovļeva regulāri uzvarējis RTAB konkursos, piemēram, par Baltkrievijas biznesa forumu un Rīgas tirdziņa Sanktpēterburgā rīkošanu. RTAB par to klubam kopumā samaksāja 137 840 eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. Vismaz daļai iepirkumu no RTAB puses ir Tolstoja paraksts.

Anželika Sergejeva darbu RTAB pārtrauca 2018. gada 30. septembrī. Atlūguma datums liecina, ka viņa ir tā darbiniece, kura no darba RTAB aizgāja tobrīd, kad Valsts kontrole grasījās viņu intervēt par darba pienākumiem. Revidenti 28. septembrī informējuši RTAB vadību, ka vēlas interviju organizēt 2. oktobrī, taču jau divas dienas vēlāk (un divas dienas pirms intervijas) darbiniece tika atbrīvota no amata pēc pašas vēlēšanās.

Jūlija Maļika ir aktīva “Saskaņas” biedre. Pēdējos gadus partijai ziedojusi nav, taču savulaik mediju uzmanību izpelnījās tieši ziedojumu dēļ. 2016. gadā TV raidījums Nekā personīga ziņoja, ka Maļika, neraugoties uz savu maksātnespēju, 2015. gadā ziedojusi 15 000 eiro “Young.lv”, “9.maijs.lv” un “Saskaņai”. Tas divas reizes pārsniedza toreizējos Maļikas iztikas līdzekļus.

Daiga Ozoliņa RTAB sāka strādāt 2017. gadā un uzreiz arī sāka ziedot Saskaņai. No savas RTAB algas partijai atvēlējusi desmito daļu.

Bergmaņa sievai Nadeždai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, vietā nāca Sandra Bergmaņa māte. Darba attiecības RTAB viņa izbeidz vienā dienā ar vedeklu – 2018. gada 19. aprīlī. Par to, vai viņas strādā vai strādāja RTAB, Sandrim Bergmanim Re:Baltica vaicāja pirms pusotra mēneša. Bergmanis īsziņā atbildēja: “Varu jūs sarūgtināt – ne mana sieva, ne mana māte RTAB nestrādā”, un aicināja nejaukties viņa privātajā dzīvē.

Sergejs Moldovans RTAB sācis strādāt 2017. gada 1. septembrī. Jau nākamajā gadā Saskaņai noziedoja 2600 eiro – aptuveni 1/8 daļu savas gada algas RTAB.

Publicēts

KNAB veicis kratīšanu RTAB; aizturēta biroja valdes locekle

Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB) šorīt, 13. maijā, ieradās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, novēroja aģentūra LETA. Īsi pirms pulksten 13:00 KNAB no biroja aizvedis Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču (GKR).

RTAB no rīta ieradās četri KNAB darbinieki privātā apģērbā. Visiem rokās bija lieli portfeļi. Nedaudz vēlāk ieradās arī divi KNAB darbinieki maskās.

Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB darbinieki bija ieradušies, lai veiktu kratīšanu kriminālprocesā, kas ierosināts pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

RTAB pārstāve Anna Blaua žurnālistiem nekomentēja, kādas darbības patlaban veic KNAB darbinieki.

Īsi pirms pulksten 13:00 KNAB no biroja aizveda Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekli Vitu Jermoloviču. Jermoloviča kopā ar KNAB darbiniekiem iekāpa KNAB automašīnā. KNAB darbiniekam rokās bija melns maiss.

Aģentūrai LETA zināms, ka Jermoloviča tikusi aizturēta. Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Pēc tam, ja nepieciešams, jālemj par drošības līdzekļa piemērošanu. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma lemj tiesa.

Cits RTAB valdes loceklis Guntars Grīnvalds joprojām atrodas RTAB telpās.

Tikmēr trešais RTAB valdes loceklis, Rīgas domes deputāts Maksims Tolstojs patlaban atrodas komandējumā Krievijā, Kazaņā, noskaidroja aģentūra LETA.

Partijas “Saskaņa” domes frakcijas referents Daniils Uļjanovs, kurš šodien bija redzams Rīgas domes telpās ar KNAB darbiniekiem, aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB domē veica procesuālas darbības, taču nekomentēja, vai viņš KNAB sniedzis informāciju kā liecinieks vai domes darbinieks.

KNAB darbinieki Rīgas domes priekšsēdētāja palīgu telpās uzturas jau vairākas stundas.

Kā ziņots, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas. Revīzijā VK galveno uzmanību veltījusi diviem Rīgas pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem – RTAB un “Riga.lv”.

Publicēts

Fiktīva nodarbinātība, krāpšana, dokumentu viltošana – Straume nosauc iespējamās nelikumības RS

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka pastāv pamatotas aizdomas, ka notikuši noziedzīgi nodarījumi saistībā ar konsultāciju līgumiem, kas slēgti uzņēmumā “Rīgas satiksme” (RS), pirmdien Latvijas Televīzijā (LTV) sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.

“Fiktīva nodarbinātība, iespējama krāpšana, dokumentu viltošana,” iespējamos pārkāpumus LTV uzskaitīja Straume, sakot, ka šādu gadījumu ir “padsmit”. Tālākā izmeklēšana ir policijas kompetencē, sacīja Straume.

Straume apliecināja, ka viņa minētās personas ir arī starp tām, par ko svētdien vēstīja LTV raidījums “de facto”.

Jau ziņots, ka raidījums vēstīja – pēdējos trīs gados konsultāciju līgumi noslēgti ar vairāk nekā 60 cilvēkiem un 28 no viņiem tieši vai pastarpināti saistīti ar partiju “Saskaņa”, Nilu Ušakovu vai Rīgas domes struktūrām, kur strādājušie par konsultantu darbu saņēmuši teju 600 000 eiro.

Raidījums svētdien sniedza informāciju par vairākiem no viņiem.

“Delfi” jau rakstīja, ka ar aizdomām par RS konsultantu fiktīvu nodarbināšanu KNAB vērsies Valsts policijā.

Izvērtējot auditorkompānijas “Ernst&Young” sagatavoto RS biznesa pārbaudes ziņojumu, KNAB konstatējis, ka tajā ietvertā informācija liecina par iespējamu RS amatpersonu izdarītu krāpšanu, jo ar dažādiem konsultantiem noslēgtie uzņēmuma līgumi, iespējams, ir fiktīvi.

Birojs joprojām turpina citu ziņojumā norādīto faktu pārbaudi.

Jau ziņots, ka KNAB, vērtējot auditorkompānijas “Ernst&Young” sagatavoto ziņojumu par situāciju RS, bija sācis vismaz trīs resoriskās pārbaudes.

Attiecībā uz trim transporta iepirkumiem KNAB tika sākts kriminālprocess jeb tā dēvētā RS iepirkumu lieta. Savukārt pārējos ziņojumā sagatavotos secinājumus birojs vērtē resoriskajās pārbaudēs.

Auditorkompānija iepriekš sagatavojusi ziņojumu par situāciju RS. Auditori norādījuši, ka pēdējo piecu gadu periodā bijušās uzņēmuma valdes vadībā RS nodarīti desmitiem miljonu eiro zaudējumi, kas radušies, pieņemot nesaimnieciskus lēmumus, noslēdzot neizdevīgus sadarbības līgumus un citos veidos.

RS 2018. gadā noslēgusi uzņēmuma līgumus ar 46 personām, kas saistīti ar partiju “Saskaņa” vai “Gods kalpot Rīgai” (GKR), šogad martā vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Auditorkompānija, pētot uzņēmuma noslēgtos līgumus, secinājusi, ka konsultācijas RS sniegušas politiski nozīmīgas personas – partiju “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedri vai personas, kuras cieši saistītas ar abām šīm partijām.

Publicēts

Korupcijas skandāls “Rīgas satiksmē”: piegādātāji izraudzīti pirms konkursa izsludināšanas; RS izmantota kā “Saskaņas” un GKR “barotava”

Auditorkompānijas “Ernst&Young” audits atklāj, ka “Rīgas satiksme” vēl pirms konkursa bija izlēmusi jaunos trolejbusu, autobusus un tramvajus pirkt no konkrētajām Čehijas un Polijas firmām. Turklāt “Rīgas satiksmē” par konsultantiem strādājušas 46 ar “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai” saistītas personas. Uzdotie darbi izskatās piemeklēti, secinājis TV3 raidījums “Nekā personīga”.

“Ernst&Young Baltic” veiktais audits “Rīgas satiksmē” liecina, ka iepirkumi organizēti tā, lai uzvarētu konkrētas čehu un poļu kompānijas. Uzņēmums pārvaldīts slikti, daudzi no tēriņiem ir apšaubāmi. “Rīgas satiksme” slēgusi līgumus ar 46 “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedriem un partijām nozīmīgām personām, norāda raidījumā.

“Ernst&Young” auditori atklājuši, ka iepirkuma specifikācija bijusi aizdomīgi precīza, tā, lai par trolejbusa piegādātāju sanāktu izvēlēties čehu “Škoda Electric”, autobusus uz Rīgu vestu Polijas “Solaris Bus & Coach” , bet zemās grīdas tramvajus “Rīgas satiksme” iepirktu no “Škoda Transportation”. Auditori to pamato, piemēram, ar konkursa nolikumā iekļauto prasību, ka piegādātājam jābūt vienīgi no Eiropas Savienības, vienlaikus pieprasot konkrētu autobusa platumu un nosacījumu, ka jābūt 10 litru logu mazgāšanas tvertnei. Turklāt vēlāk autobusiem pasūtīts iepriekš neparedzēts aprīkojums ar LED gaismām, papildu videonovērošanas kamerām, kas izmaksāja turpat sešus miljonus eiro.

Savukārt tramvajiem bijusi prasība, lai tie būtu apgādāti ar specifisku detaļu riteņu piedziņai. Šveices uzņēmums “Molinari Rail” izpētījis, ka tirgū ir tikai viens piegādātājs ar jau gatavu šādu produktu un citas kompānijas “Rīgas satiksmes” noteiktajā laikā tādus saražot nepaspētu.

“Nekā personīga” atzīmē, ka sēde, kurā apstiprināts autobusu konkursa 150 lappušu garais nolikums, ilgusi vien pusstundu. Un iepirkumu komisijas locekļiem pietika ar 20 minūtēm, lai izskatītu tramvaju piegādātāju piedāvājumus. Vāja bijusi uzraudzība arī pēc uzvarētāja pasludināšanas, piegādāta tikai daļa transportlīdzekļu, tie paši – ar nokavēšanos.

Bijušais “Rīgas satiksmes” valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss šos iepirkumus apturēja, patlaban notiekot sarunas soda naudas piedziņas jautājumos par laikus nepiegādātiem transportlīdzekļiem. Neoficiāli zināms, ka kompānijai “Solaris” banka atsaukusi finansējumu 88 autobusiem, un nav zināms, vai uzņēmums vispār būs spējīgs saistības izpildīt līdz galam.

Kā “Nekā personīgi” apliecina Matīss, viņš paguvis uzteikt divus iespaidīgus līgumus. Bijušā partijas “Gods Kalpot Rīgai” biedra Aleksandra Krjačeka firma “Alkom-Trans” vairs nepiegādās “Rīgas satiksmei” rezerves detaļas jaunajiem tramvajiem. Tāpat uzteikts ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītais divu miljonu līgums ar “Lucidus”.

Satraucoši ir arī “Ernst&Young” otrajā ziņojumā minētie atklājumi, norāda raidījums. “Rīgas satiksme”, izrādās, lāpījusi caurumus budžetā uz bankā aizņemtu līdzekļu rēķina, kas domāti zemās grīdas tramvajiem un ūdeņraža projektiem. Nauda tērēta algu izmaksai un citiem operatīvajiem izdevumiem. Kredītprocentos vien pēdējos gados maksāts pusmiljons eiro, turklāt pastāv risks, ka komercbankas varētu atsaukt naudu, jo tā netiek tērēta paredzētajiem mērķiem.

“Nekā personīga” klāsta, ka “Rīgas satiksme” lielas naudas tērējusi arī algojot ārpakalpojuma firmas. Vidēji ap 200 tūkstošiem gadā (2017. gads – 247 000 eiro, 2018. gads – 188 000 eiro) saņēmusi “Callidus Capital”. Valda Sikšņa vadītais uzņēmums konsultējis “Rīgas satiksmi” finansējuma piesaistē. Pirms pieciem gadiem Siksnis kopā ar amerikāņu “Ripplewood” centās no valsts iegādāties “Citadele” bankas akcijas. Neoficiāli minēts, ka lietu kārtošanā klāt bijis arī Māris Martinsons, un tas kļuva par iemeslu, kāpēc Siksni no tālāka darījuma izslēdza.

 Pagājušajā gadā “Rīgas satiksme” slēgusi arī uzņēmuma līgumus ar 46 privātpersonām. Auditorkompānija secinājusi, ka konsultācijas sniegušas politiski nozīmīgas personas. Tie ir “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” biedri vai personas, kuras cieši saistītas ar abām šīm partijām.

Konsultācijas dažādos jautājumos, piemēram, par “Rīgas satiksmes” darbinieku veselības uzlabošanu snieguši ne vien četri pašreizējie Rīgas domes deputāti Bergmanis, Paškovs, Kuzmuks, Klementjevs, bet arī kādreizējais parlamentārietis Aleksandrs Sakovskis un eksdeputāts no Rīgas domes Nikolajs Zaharovs. Sporta izglītību ieguvušais Zaharovs pērn saņēmis 38 tūkstošus gadā jeb trīs tūkstošus mēnesī par konsultācijām alternatīvās degvielas ieviešanā.

Pēdējos četrus gadus par konsultantu “Rīgas satiksmē” bijis noformēts arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins. Viņš atsakās izpaust gan kādus darbus veicis uzņēmumā, gan atlīdzību. Regulāru atlīdzību par konsultācijām ES finansējuma piesaistes jautājumos no Rīgas satiksmes saņēmis arī “Gods kalpot Rīgai” Mājokļu un vides departamenta direktora Aļeksejenko dēls Igors Puntuss.

Līgums ar “Rīgas satiksmi” bijis gan Maksimam Marčenkovam no “Saskaņai” pietuvinātās Humora komitejas, gan prokremliskajam aktīvistam Ivanam Staļnojam, kurš pirms pāris gadiem bija video saturu pārpublicējošās “Facebook” lapas “Toma joki” īpašnieks ar 150 000 sekotāju. Konsultācijas par satura veidošanu sabiedriskajā transportā sniedzis krievu valodā iznākošā žurnāla “Patron” galvenais redaktors Dmitrijs Ličkovskis. Korporatīvajiem pasākumiem “Rīgas satiksme” izvēlējusies Konstantīnu Gaņinu. Par konsultācijām viņam “Rīgas satiksme” mēnesī maksājusi trīs tūkstošus eiro. Gaņins vada sabiedrisko attiecību firmu “Lietišķās sadarbības centrs” , kur īpašnieku vidū atrodams arī savulaik no Latvijas izraidītā Krievijas spiega Aleksandra Rogožina tēva vārds.

“Nekā persnīga” norāda, ka par jauno “Rīgas satiksmes” vadītāju zināms vien tas, ka viņš bijis vicemēram Burovam uzticams jurists Īpašuma departamentā. Saulītis “Ernst&Young” abus ziņojumus nebija uzskatījis par vajadzīgu pilnībā izlasīt. Arī divus galvenos atslēgas cilvēkus “Rīgas satiksmē” no Bemhena “ēras” – Administratīvo resursu pārvaldības direktori Elīnu Epalti Drulli un Juridiskās daļas vadītāju Didzi Stepi – amatā paturēšot.

Ar 130 miljonu pašvaldības dotāciju ir atrisināta iespējamā “Rīgas satiksmes ” maksātnespēja. Iepriekšējais vadītājs Matīss bija atradis 15 miljonu ietaupījumu. Vēl 10 miljonus varētu ietaupīt uz “Gods kalpot Rīgai” biedra Brandava kontrolētā mikroautobusu biznesa apcirpšanas rēķina, taču tam jāpieņem politiski lēmumi domē.