Kategorija: Nils Ušakovs

Publicēts

Raidījums: KNAB noklausītās telefonsarunas liecina, ka Rīgas domes vadība zināja par fiktīvajiem darbiniekiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausītās telefonsarunas ļauj secināt, ka kādreizējā Rīgas domes vadība zinājusi par pašvaldības uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) fiktīvi nodarbinātajiem darbiniekiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“RNP” fiktīvās nodarbinātības lietā apsūdzētie šoruden stājās tiesas priekšā. Viņu vidū ir kādreizējais Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš un vairāki šīs nodaļas darbinieki, kuri prokuratūras ieskatā savu algu no pašvaldības uzņēmuma esot izkrāpuši, nodarot tam gandrīz 200 tūkstošu eiro lielus zaudējumus.

Raidījuma rīcībā ir lietas ietvaros noklausīto Kalnkaziņa telefonsarunu atšifrējumi, no kuriem var secināt, ka par šo RNP nodaļu labi informēta bijusi tā laika Rīgas domes politiskā vadība, proti, bijušais mēr Nils Ušakovs (S) un vicemērs Andris Ameriks (GKR).

Aizdomīgu nodarbinātību RNP 2015. gada revīzijā konstatēja Valsts kontrole. Tai bija radušās aizdomas par 13 fiktīviem darbiniekiem Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kuriem kopumā atlīdzībās izmaksāti gandrīz 200 tūkstoši eiro.

KNAB noklausījās Kalnkaziņa telefonsarunas un vēlāk tās nodeva Valsts policijai, kas izmeklēja pēc Valsts kontroles iesnieguma sākto kriminālprocesu.

No Kalnkaziņa telefonsarunas ar kādu kolēģi 2014. gada pavasarī noprotams, ka viņam iecere fiktīvi nodarbināt personas varētu būt bijusi zināma jau kopš nodaļas izveidošanas, telefonsarunās, iespējams, fiktīvi nodarbinātos darbiniekus dēvējot par “blatņikiem”. Raidījumam viņš gan noliedza, ka šāds vārds lietots, apzīmējot fiktīvu nodarbinātību, uzsverot, ka vienkārši lieto šādu žargonu.

Laikā, kad pēc Valsts kontroles intereses nodaļa tika likvidēta, Kalnkaziņš zvanīja savai mātei, lai par to pastāstītu. 2015. gada 30. aprīļa telefonsarunas laikā noprotams, ka Kalnkaziņš rēķinās ar kādu citu amatu, pateicoties savai piederībai partijai “Gods kalpot Rīgai”. Viņa māte telefonsarunā arī interesējusies, vai Ameriks Kalnkaziņam nepalīdzēšot.

Četras dienas pēc minētās sarunas ar māti Kalnkaziņam zvanījis Ameriks, solot jaunu darbu, kā arī interesējoties, vai Ušakova pārraudzītajā RNP Kalnkaziņš izpildījis visus norādījumus.

“Man ir apmēram skaidrs, ko mēs ar tevi darīsim. Tev būs lieli, atbildīgi pienākumi,” telefonsarunā teicis Ameriks, sarunas gaitā arī piebilstot, ka “būs jāiet uz darbu, iespējams”.

“Vecīt, es gribu strādāt. Man pietiekami liela pieredze, lai es varētu strādāt, nevis nestrādāt. Tur, zini, tas jau nav priekš manis, tas, kas bija līdz šim. Tas, nu, es neesmu tam, nebiju gatavs… Gatavs strādāt nekā imitēt,” telefonsarunā Amerikam atbildēja Kalnkaziņš.

Pēc diviem mēnešiem Ameriks kā “Rīgas ūdens” kapitāldaļu turētājs Kalnkaziņu iecēla uzņēmuma valdē uz pieciem gadiem. Ameriks, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, sarunā ar “de facto” noliedz, ka būtu zinājis par fiktīvajiem darbiniekiem RNP, piebilstot, ka savulaik visu jau esot paskaidrojis policijai.

Kā ziņots, divu apsūdzēto neieriešanās dēļ Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa augusta beigās vēl nesāka skatīt krimināllietu, kurā saistībā ar iespējamu fiktīvu nodarbinātību RNP apsūdzētas 14 personas, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Attiecīgi nākamā tiesas sēde nozīmēta 15. decembrī plkst.14.

Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēdusies bijusī RNP valdes locekle Inga Bulgarina, tāpat apsūdzēts Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš. Lietā apsūdzēta arī Zinta Žugra, Mārtiņš Točs, Jurijs Titovs, Ivans Staļnojs, Svetlana Savicka, Almants Saliņš, Žanna Pankratova, Ineta Ozola, Aleksandra Klementjeva, Sergejs Janučkovskis, Gvido Bergs un Dmitrijs Andrejevs.

Latvijas Televīzija iepriekš vēstīja, ka abas apsūdzētās amatpersonas arī pēc aiziešanas no RNP strādāja Rīgas domes struktūrās. Piemēram, Bulgarina pēc piecu gadu darba uzņēmumu atstāja 2017. gada rudenī, taču uz īsu brīdi atgriezās valdē 2018. gada maijā, bet amatu atstāja, jo tika izvēlēta par Rīgas brīvostas meitasuzņēmuma “Rīgas brīvostas flote” valdes locekli. Šo amatu Bulgarina atstāja 2019. gada vasarā.

Lietā par fiktīvi nodarbinātiem darbiniekiem pašvaldības uzņēmumā RNP savu vainu atzinusi un sodu samaksājusi bijusī darbiniece Olga Mūrniece, kura ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa.

Publicēts

RTAB par rīdzinieku naudu algojis ‘Saskaņas’ priekšvēlēšanu kampaņas konsultantu no Vācijas

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB), kur pirmdien līdz ar Rīgas domi notika Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanas, pērn bija noslēdzis vairākus līgumus ar sabiedrisko attiecību speciālistu un lobistu no Vācijas Lucu Meieru (Lutz Meyer), noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.

LTV ziņo, ka Meieru, kurš pazīstāms kā Angelas Merkeles priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs 2013. gadā, priekšvēlēšanu kampaņas veidošanai bija piesaistījusi arī partija “Saskaņa” pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām.

RTAB bija noslēgti vairāki līgumi ar “Saskaņas” konsultanta Meiera firmām par Rīgas reklamēšanu ārvalstīs, kā, piemēram, par tūrisma semināra rīkošanu. Līgumi bijuši līdz 50 000 eiro vērti. Kopējā summa, ko Meiers varētu būt saņēmis no Rīgas domes nodibinājuma, ir ap 300 000 eiro.

Lai arī varētu noprast, ka Rīgai bija jābūt popularizētai Vācijā, Zviedrijā un Spānijā, jo šajās valstīs, kā noskaidrojis raidījums, Luca Meiera kompānijai ir sadarbības partneri. Tomēr publiski nav atrodama informācija par to, ka šajās valstīs noritējušas Meiera firmu veidotas apjomīgas Rīgas reklāmas kampaņas.

Raidījums vēsta, ka kratīšanas šonedēļ notikusi ne vien Rīgā, bet likumsargi arī viesojušies Meiera uzņēmumu birojos Vācijā, Spānijā, Zviedrijā. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka šonedēļ saistībā ar izmeklēšanu KNAB viesojās pie “Saskaņas” arī Saeimā. Tāpat kratīšanas notikušas RTAB valdes priekšsēdētājas Vitas Jermolovičas un valdes locekļa Maksima Tolstoja mājokļos.

Telefonsarunā ar LTV Meiers atteicās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem un nolika klausuli. Situāciju atteicās komentēt arī atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Savukārt Regīna Ločmele-Luņova, kas bija RTAB valdes locekle līdz pat pērnā gada beigām, skaidro, ka neatceras sadarbību ar Luca Meiera uzņēmumiem. “Es nevaru sniegt informāciju par nopietniem līgumiem, ja man uz rokām nav dokumentu,” LTV sacīja Ločmele-Luņova.

Publicēts

Pēc vairāku likumpārkāpumu konstatēšanas Ušakovs tiek atstādināts no Rīgas mēra amata

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.

Lēmumu par rīkojuma izdošanu Pūce pieņēma pēc Rīgas domē veiktās juridiskās pārbaudes, kurā atklāja virkni iespējamu Ušakova likumpārkāpumu.

Rīkojumā Pūce pamato, ka Ušakova atstādināšana ir nepieciešama, lai ar viņa sodīšanu nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem tik būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

“Vienlaikus atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Rīgas domes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā un nepieļautu turpmāku normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko nihilismu,” rakstīts rīkojumā.

Pulksten 10 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) notiks preses konference, kurā Pūce sīkāk izklāstīs sava lēmuma motīvus.

No amata atstādinātais Ušakovs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica, ka Pūces izdotais rīkojums ir prettiesisks, bet tajā izmantotie argumenti ir bērnudārza līmenī, neprofesionāli un viegli atspēkojami tiesā.

“Atlaist mani pilnvērtīgi var vēlētāji vai tiesa,” teica Ušakovs, solot rīkojumu pārsūdzēt tiesā.

Ministra rīkojums stājas spēkā līdz ar tā publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tāpēc Ušakovs no amata pienākumu pildīšanas ir atstādināts no piektdienas, 5. aprīļa.

Ušakovam ir 30 dienas vērsties tiesā ar iesniegumu par VARAM rīkojuma atcelšanu. Ja mērs šīs tiesības neizmantos, viņš pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās uzskatāms par atlaistu. Ja tiesa noraida domes priekšsēdētāja iesniegumu, domes priekšsēdētājs uzskatāms par atlaistu ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

Ja ar tiesas spriedumu VARAM rīkojumu atcels, Ušakovs par laika posmu, kurā viņš bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas, saņems domes priekšsēdētāja mēnešalgu.

Likums arīdzan liedz atlaistu domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēt par tā paša sasaukuma priekšsēdētāju. Taču ministra izdotais rīkojums neliedz Ušakovam strādāt par Rīgas domes ierindas deputātu.

Ušakovs maijā kandidēs Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ja viņu ievēlēs, rīkojuma atcelšana neliks Ušakovam atgriezties Rīgas mēra amatā.

Rīgas domes vadību pēc Ušakova oficiālas atstādināšanas pārņems abi viņa vietnieki – Oļegs Burovs (GKR) un Vadims Baraņņiks (S). Burovs iepriekš atklāja, ka līdz jauna mēra ievēlēšanai viņš pildīs šī amata nestos pienākumus.

Vēstīts, ka VARAM konstatējusi vairākus iespējamus Ušakova pieļautus likumpārkāpumus. Ministrija ir konstatējusi, ka “Rīgas satiksmes” kapitāla daļu turētāja pārstāvis Ušakovs nav nodrošinājis uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

“Rīgas satiksme” pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija pauž bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.

VARAM uzskaita arī vairākus citus iespējamos pārkāpumus. Piemēram, Ušakovs varētu būt pārkāpis Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, jo nav izdarījis attiecīgus grozījumus “Rīgas satiksmes” statūtos, lai kā krietns un rūpīgs saimnieks izvērtētu darījumu slēgšanu, kas pārsniedz noteiktu summu un var izšķiroši ietekmēt kapitālsabiedrības darbību. Kopumā VARAM konstatēja 12 iespējamus pārkāpumus.

Ušakovs paskaidrojumus ministrijai pagājušajā ceturtdienā, 28. martā, nosūtīja pa pastu. Mērs uzskata, ka ministra Pūces sagatavotais pieprasījums sniegt paskaidrojumus par SIA “Rīgas satiksme” un domes darbu bija juridiski vājš un politizēts.

Mērs norādīja, ka nebija gaidījis, ka Pūces vēstule būšot tik vāja, un ka uz tās pamata notiks mēģinājumi tālāk lemt par viņa atstādināšanu. Ušakovs arī sacīja, ka ministrs vairākkārt publiski paudis viedokli, ka vērtēts tiekot pašreizējā sasaukuma darbs, taču pieprasījumā esot vairāki jautājumi arī par iepriekšējo sasaukumu darbu.

“Es nekādā veidā netaisos atteikties no atbildības par izdarīto no 2009. gada, bet, ja mēs runājam par to, ka ministrs ir tiesīgs lemt par rīcību tikai šī sasaukuma laikā, tad kādēļ tiek prasīts par 2013. gada un 2016. gada notikumiem,” ironizēja mērs.

Publicēts

“Rīgas satiksmes” iepirkumu sistēma joprojām labvēlīga krāpnieciskām afērām

Oktobrī prokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā četras personas apsūdzētas par 800 tūkstošu eiro izkrāpšanu no “Rīgas satiksmes” transporta mazgāšanas ķīmijas iepirkumos 2013. un 2014. gadā. Tomēr ar to izmeklētāju interese par uzņēmumu nav beigusies. Policijai ir aizdomas, ka uzņēmumā turpinās blēdīšanās iepirkumos. Ir uzsākts jauns kriminālprocess, svētdien vēsta raidījums “Nekā personīga”.

“Mums ir zināms, ka viena no divām personām, kas figurē šajā lietā, ir Vjačeslavs Stunžāns. Bijušais “Rīgas satiksmes” darbinieks bija atslēgas persona arī nano ūdens skandālā. Jau 2015.gadā, kad atklājām, ka ķīmijas vietā “Rīgas satiksmei” piegādāts ūdens, bija skaidrs, ka šī afēra varēja notikt, jo uzņēmuma iepirkumu sistēmā ir nepilnīga un tajā atstāti caurumi, kas ir ērti krāpniekiem. Mainīt Iepirkumu kārtību nevēlas ne “Rīgas satiksmes” vadība, ne kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs,” skaidro raidījuma žurnālisti.

Viņi stāsta par notikušu situāciju, kurā “Rīgas satiksmes” birojā Vestienas ielā un Imantas autobusu parkā oktobra sākumā rosījusies policija. Izmeklētāji kratīšanā meklējuši pierādījumus krimināllietā par liela apmēra krāpšanu. Policijai, kā skaidro TV3 raidījums, ir aizdomas, ka “Rīgas satiksmē” atkal notikušas nelikumības autobusu un trolejbusu mazgāšanas līdzekļu iepirkumos. Nodarītie zaudējumi varētu būt vismaz 100 tūkstoši eiro.

“Maija mēnesī tika izdalīts kriminālprocess no tā sauktās nano ūdens lietas pēc krimināllikuma 177 panta 3 daļas. Iepriekšējā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika konstatēti papildus apstākļi, kuri būtu izmeklējami cita kriminālprocesa ietvaros. Šī lieta arī ir saistīta ar mazgāšanas līdzekļu piegādes līgumiem, bet mazliet citiem apstākļiem,” raidījumam skaidroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.

Pirmajā krimināllietā uzņēmums maksāja par nepiegādātiem mazgāšanas līdzekļiem. Pēc “Nekā personīga” informācijas, tagad policija izmeklē iespējamu iepirkuma sarunāšanu, lai uzvarētu iepriekš izvēlēts pretendents, kas preci piegādā, bet par nesamērīgi augstu cenu.

Aizdomās turēto, kā skaidro TV3, pagaidām nav. Šobrīd lietā ir iezīmējušies divi cilvēki, kam piemērots statuss kā personām, kam ir tiesības uz aizstāvību.

Raidījumam zināms, ka viena no tām ir bijušais “Rīgas satiksmes” darbinieks Vjačeslavs Stunžāns. Viņš, līdz ar vēl trīs cilvēkiem, ir apsūdzēts nanoūdens lietā, kas jau nodota tiesai. Stunžāns “Rīgas satiksmē” strādāja līdz 2017.gada decembrim. Izmeklētāji neatklāj, kāda varētu būt viņa loma darījumos, par ko uzsākts jaunais process.

Stunžāns bija viena no atslēgas figūrām blēdībās ar nanoķīmiskajiem mazgāšanas līdzekļiem shēmā, ko raidījums “Nekā personīga” atklāja 2015. gada sākumā. Toreiz “Rīgas satiksmes” pasūtījumu sarunātā iepirkumā saņēma uzņēmums, kura rīcībā nebija apsolītā prece, tāpēc tās vietā piegādāja ūdeni. Lai to noslēptu, darījuma organizatori viltoja pavadzīmes un etiķetes. Shēma nāca gaismā, kad viens no sadarbības partneriem Valsts ieņēmumu dienestam lūdza atmaksāt Pievienotās vērtības nodokli, bet dienests konstatēja, ka šādi darījumi nemaz nav notikuši. Divu shēmas darbības gadu laikā “Rīgas satiksmei” nodarīti 834 tūkstošu eiro zaudējumi.

Šādas shēmas, kā skaidro TV3, ar mazgāšanas ķīmijas iepirkumiem nebūtu iespējamas, ja “Rīgas satiksmē” būtu pienācīga iepirkumu sistēma. Uzņēmums nesludina atklātus konkursus. Tā vietā uzņēmuma nodaļu vadītāji izvēlas trīs firmas, kuras iesniedz savus piedāvājumus “Rīgas satiksmes” iepirkumu komisijai. Komisija daudz neiedziļinoties par uzvarētāju pasludina vienu no tām.

Trūkumi iepirkumu sistēmā ir zināmi jau no 2015.gada. Uzņēmums to nav mainījis. Tagad sistēmas sakārtošanu atbilstoši publisko iepirkumu principiem pieprasa prokurors.

“Izvērtējot uzņēmuma iekšējos noteikumus, tika konstatēts, ka tie neatbilst gan šiem principiem, gan arī Eiropas tiesas judikatūrai un Latvijas tiesas judikatūrai. Tāpēc tika pieņemts lēmums iesniegt uzņēmumam prokurora brīdinājumu nosakot termiņu regulējuma sakārtošanai,” sacīja Organizētās noziedzības un citu nozaru prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs.

Tas uzņēmumam bija jāizdara līdz 31.oktobrim. “Rīgas satiksme” veikusi vien nenozīmīgus labojumus. Piemēram, tikai tagad noteikts, ka jāpārbauda vai uzņēmumam nav nodokļu parādu un vai tas nav izslēgts no PVN maksātājiem.

 “Netika noteikta prasība zemsliekšņa iepirkumos parādīt šo publicitāti, lai jebkurš uzņēmums varētu piedalīties šajos iepirkumos. Turpinājās atkal šāda selektīva trīs uzņēmumu izvēle. Mēs norādījām uz mūsu prāt esošām problēmām tiesiskā regulējumā, ko uzņēmums viņu ieskatā ir novērsis, pieņēmuši jaunus noteikumus. Tomēr ja turpmāk tiks konstatēts, ka šie noteikumi neatrisināja šīs problēmas, atkal būs apstākļi vai būs lietas, kad no uzņēmuma tiek izkrāpti vai nesaimnieciski izmantota manta, tad šajās lietās tiks izvērtēta gan to uzņēmuma amatpersonu atbildība, kas nodrošināja šādu iepirkumu organizēšanu, gan arī to uzņēmuma amatpersonu, kas pieļāva šādu iepirkumu esamību un nenodrošināja tiesisko regulējumu, lai kaitējums uzņēmumam netiktu novērsts,” skaidroja Šteinbergs.

“Rīgas satiksmē” uzskata, ka ar viņu iepirkumiem arī līdz šim viss ir bijis kārtībā. Krāpšanās gadījumi esot arī stingri regulētos konkursos.

“Es tā neteiktu, ka viņa nebija kārtībā, iespējams bija mazāk detalizēti atrunāts tas process, pēc tam kad mums bija šie signāli par to, ka pastāv kaut kādi iespējami riski par to ka tur negodīgi uzņēmēji arī varētu kaut kādā veidā piedalīties mūsu iepirkumu procedūrās. Tad mēs reaģējot uz šo prokurora brīdinājumu arī labojām šos iepirkumu noteikumus, nu faktiski izstrādājām jaunus. Bet, ka līdz tam viņi bija nepareizi tā apgalvot nevarētu,” skaidroja “Rīgas satiksmes” Iepirkumu un līgumu nodaļas vadītāja Karīna Meiberga.

Savukārt pilsētas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka šajā situācijā ir jāskatās uz katru gadījumu individuāli.

“Tas ir viens. Ja mēs runājam par to brīdinājumu, tas ir ņemts vērā. Ja mēs runājam par to gadījumu, kas ir noticis nedēļā pirms vēlēšanām, man patreiz ir grūti komentēt, vai tur ir bijuši pārkāpumi, nav bijuši pārkāpumi, un ar ko šis tas ir saistīts. Tomēr sagaidīsim kaut kādu tālāku rīcību vai rezultātus no policijas darba. Mēs nevaram runāt, vai ir noticis vēl viens noziedzīgs nodarījums vai nē, un arī mēs runājot par citām lietām, patreiz mums nav tiesas sprieduma. Tādās kategorijās es nevaru komentēt ne vērtēt, bet skaidrs, ka katru reizi, ja notiek jebkāds iepirkums, un kontrolē visas atbildīgās iestādes kā mēs ļoti labi redzam pēc pieredzes, pēc prakses, praktiski jebkurš iepirkums tiek apstrīdēts, nu tā ir mums, jebkurā nozarē, un šajā nozarē katrs iepirkums entās reizes tiek pārbaudīts arī IUB. Līdz ar to sistēmisku problēmu droši vien nav,” uzskata Ušakovs.

Publicēts

RNP fiktīvo darbinieku skandāls: sodīta bijušā šefa Antonova māsa, ziņo LTV

Tā dēvētajā “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) fiktīvo darbinieku lietā savu vainu jau ir atzinusi un sodu nomaksājusi viena apsūdzētā, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Pirms gada prokuratūra apsūdzēja 12 bijušos pašvaldības uzņēmuma darbiniekus krāpšanā un dokumentu viltošanā, jo par faktiski neveiktiem darba pienākumiem viņi esot saņēmuši darba algu.

Pērn decembrī par to ir sodīta Olga Mūrniece, kas ir bijušā RNP valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova māsa. Viņa uzņēmumā vairs nestrādā.

Raidījums atzīmē, ka joprojām amatā ir RNP Ēku atjaunošanas nodaļas vadītāja vietniece Evija Melbārde, kura maijā sēdīsies uz apsūdzēto sola.

Par pārējām 10 personām izmeklēšana turpinās.

Raidījums atgādina, ka kategoriski iespēju par fiktīvajiem darbiniekiem uzņēmumā jau kopš Valsts kontroles revīzijas atzinuma, kurā tas pieminēts pirmo reizi, noraidīja RNP vadība.

Taču fiktīvu nodarbināšanu apliecina pagājušā gada decembrī spēkā stājies prokurores priekšraksts par sodu bijušajai RNP darbiniecei Olgai Mūrniecei, jo tas nozīmē, ka Mūrniece ir atzinusi savu vainu krāpšanā. Viņa jau ir samaksājusi prokurores noteikto naudas sodu – 18 minimālās mēnešalgas jeb nepilnus 7 000 eiro. Tāpat Mūrniece ir atmaksājusi RNP kā algu noziedzīgi iegūtos 7 400 eiro.

“de facto” vēsta, ka Mūrnieces brālis ir Aleksandrs Antonovs – bijušais ierēdnis vairākās ministrijās, kurš 2014. gadā nepilnu pusgadu vadīja RNP valdi. Plaši skaidrot savu saistību ar lietu Antonovs nevēlējās, sakot, ka “nu man par to diezgan daudz ir zināms, es biju liecinājis, bet es domāju, ka man īsti neinteresē par to paziņot televīzijai vai tamlīdzīgi. (…) Nē, tur nav nekādas saistības, jo, manuprāt, kad viņa strādāju, es vairs nestrādāju šajā uzņēmumā.”

Antonovs gan atzīst, ka “tā nevar būt”, ka cilvēks saņem algu, bet neviens to nepamana. Savukārt vaicāts, vai viņa aiziešana no amata nav ar to saistīta, bijušais RNP vadītājs paziņojis: “Klausieties, kolēģi, es domāju, ka man īpaši neinteresē vairāk iedziļināties šajos jautājumos.”

Pēc Antonova par RNP valdes priekšsēdētāju kļuva valdes loceklis Ivo Lecis, kurš valdē darbojas vēl joprojām. Tieši viņš bija tas, kas iepriekš aktīvi apstrīdēja Valsts kontroles atklājumus par fiktīvās nodarbinātības pazīmēm uzņēmumā.

Laiku intervijai ar “de facto” klātienē Lecis neatrada. Atbildi par to, kā vērtē savu atbildību par uzņēmumā ilgstoši notikušo algas izkrāpšanu, viņš sniedza rakstiski: “Vienīgais, ko iespējams papildināt šajā stāstā, ir fakts, ka darbinieks, ar kuru RNP četrus mēnešus bija darba tiesiskajās attiecībās, ir atzinis savu vainu. Tas nav pieļaujami, no jebkura uzņēmuma viedokļa raugoties. Tādēļ jāsaka paldies kontrolējošajām un tiesībsargājošajām institūcijām par šāda gadījuma identificēšanu.”

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) ir pārliecināts, ka pret 10 cilvēkiem, pret kuriem turpinās pirmstiesas izmeklēšana, lieta “beigsies ar neko”. Viņam neesot informācijas, ka ar “Saskaņu” būtu saistīta vainu atzinusī Olga Mūrniece vai Evija Melbārde, pret kuru izdalīto lietu maija beigās sāks skatīt tiesa. Melbārde, kas apzūdzēta par krāpšanu personu grupā un dokumentu viltošanu, joprojām strādā RNP. Viņa bija un joprojām ir vadītāja vietniece Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kas nupat pārsaukta par Ēku atjaunošanas nodaļu. Uz “de facto” telefona zvaniem un e-pastiem Melbārde nav atbildējusi.

Pirms pusgada RNP vadītāja amatā ieceltais Aivars Gontarevs apgalvojis, ka Melbārde reāli strādā un viņas tiešais priekšnieks ar darbu esot apmierināts. Uzņēmums gan nav atsaucies uz prokurores aicinājumu pieteikties par cietušo kriminālprocesā, kā arī pieteikt mantiskā zaudējuma kompensāciju.

Raidījums atzīmē, ka galvenās aizdomas Valsts kontrolei gan raisīja revīzijas beigu posmā likvidētā Attīstības projektu nodaļa. To vadīja Agnis Kalnkaziņš, kurš pēc amata zaudēšanas RNP, jau gandrīz trīs gadus darbojas “Rīgas ūdens” valdē.

Iepriekš viņš “de facto” stāstīja, ka nodaļā tieši viņam bijuši pakļauti pāris cilvēki, pārējie saņēmuši uzdevumus no RNP vadības. Tagad, kad arī pašam ir uzrādīta apsūdzība, Kalnkaziņš klāsta ko citu: “Man nodaļa bija liela, visiem bija sadoti darbi, es nezinu tā, nu… Atskaites viņi deva, nu kā tad es jau… Viss jau notika. (…) Es šobrīd nevaru komentēt. Man process iet, un es pildu, kā saka, to, kas man ir uzdots.”

Ušakovs “de facto” iepriekš atzina, ka “Saskaņa” ir palīdzējusi sagādāt advokātus vairākiem apsūdzētajiem, kas uzskata, ka tiekot vajāti partejiskās piederības dēļ, un izvairījās no atbildes, vai RNP procesā pieteiksies kā cietušais.

Valsts kontrole bija konstatējusi, ka liela daļa no iespējami fiktīvi nodarbināto atlīdzības RNP pārskatos norādīta kā dzīvojamo māju pārvaldīšanas faktiskie izdevumi.

Līdz ar to patiesie zaudētāji varētu būt šo namu iedzīvotāji.

Publicēts

Nila Ušakova padomnieka 35 tūkstošus eiro vērtais pētījums izrādījies plaģiāts

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja “Dzanuškāns & partneri” izstrādāto pētījumu, par ko viņš saņēmis 35 000 eiro, drīzāk raksturojams kā internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums, laikrakstam “Diena” atzinuši eksperti.

Avīze atgādina, ka pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt, bet dienu vēlāk to publicēja pašvaldības datubāzē www.sus.lv.

Vismaz ceturto daļu tūkstošus vērtā dokumenta aizņem tiesu spriedumu izraksti un gari citāti no internetā pieejamiem dažādu organizāciju pētījumiem, secina “Diena”. Piemēram, viss ievads, izņemot burtiski dažus teikumus, pilnībā pārkopēts – tā lielāko daļu, sākot jau ar pirmo vārdu, veido teksts, kas ņemts no “Sabiedrības par atklātību Delna” 2010. gadā publicēta pētījuma “Publiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un prakse Latvijā: korupcijas riski un to novēršanas iespēja”.

“Delnas” vadītājs Gundars Jankovs laikrakstam to komentē, neslēpjot ironiju un paužot prieku, ka organizācijas pētījumi tiek lasīti un izmantoti. Tomēr viņš uzsver, ka šī skandāla kontekstā viņam “nerodas ilūzija”, ka pētījums tiks izmantots. “Tas ir radīts tikai sabiedrības acu aizmālēšanai.”

Ievadā interesi izraisa arī daži teikumi, kas kopēti no tiesību zinātņu doktores Ilmas Čepānes 2007.gada raksta “Jurista vārdam” – aizlienētās frāzes ir tieši tās, kas izmantotas publikācijas ievadā un ir pieejamas, nemaksājot par pilna raksta lasīšanu. Tiesa gan, cits citāts no kāda 2005.gada Čepānes raksta ņemts no pilnās versijas.

Tādā pašā stilā “pētījums” arī turpināts – dažkārt redzams, ka teikumam mainīti pirmie vārdi vai, piemēram, noņemts uzskaitījums un tas pārkopēts saistītā tekstā. Izmantoti dažādi normatīvie dokumenti un likumi, no kuriem lieli teksta gabali pārkopēti pat bez rediģēšanas. Kā “Dienai” atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne Annija Kārkliņa, piemēram, studenta rakstītā darbā tas nebūtu pieņemams. “Šāds darbs drīzāk būtu saucams par kompilāciju un recenzentiem neatstātu labu iespaidu,” atzīst prodekāne.

RD Pilsētas attīstības departamentā “Dienai” skaidrots, ka “pētījums ir kā rokasgrāmata teritorijas plānošanas speciālistiem kā strādāt pie nosacījumiem, plānojot risinājumus, kas neizbēgami ir iespējami, ievērojot samērīguma, pēctecības, tiesiskās paļāvības, interešu saskaņošanas un samērības principu”.

Laikraksts gan pauž neizpratni par to, kā šis materiāls var darboties kā rokasgrāmata, jo noslēguma secinājumi nav pārlieku izsmeļoši un tajos atrodami tādi vispārīgi izteikumi kā “saistošie noteikumi nevar būt pretrunā ar likuma normām” un ka gadījumā, “ja kāds no ārvalstu normatīvajā regulējumā esošajiem kompensācijas modeļiem būtu ieviešams Latvijas normatīvajā regulējumā, ir nepieciešams veikt atbilstošos grozījumus likumā vai uz tā pamata izdotajos saistošajos noteikumos”.

“Delfi” jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izvērtēs publiski izskanējušo informāciju par Rīgas domes pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību, kas organizēts, nerīkojot atklātu konkursu.

Izmantojot Publisko iepirkumu likuma normu, ka juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam, iepriekš ziņoja Latvijas Radio.

Dzanuškāna advokātu birojam rudenī bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību un par divu mēnešu darbu dome Dzanuškānam esot samaksājusi vairāk nekā 35 000 eiro.

Dzanuškāns ir arī Ušakova juridiskais padomnieks.

Avots: www.delfi.lv