Ja Rīgas dome nepiešķirs 37 miljonu eiro papildu dotāciju, jau martā “Rīgas Satiksme” piedzīvos maksātnespēju, tā intervijā žurnālam “Ir” sacījis uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.
Tramvaju iegādei piešķirtais kredīts iztērēts algām, sadārdzināti degvielas iepirkumi slēgti ar ārzonās noslēptiem partneriem, dārgās e-talonu sistēmas uzturēšanai iztērēti 40% no biļetēs iekasētās naudas, — Matīss sarunā ar “Ir” uzskaita šos līdzekļu izšķiešanas piemērus un sarunā atklāj — ja dome nepiešķirs 37 miljonu eiro papildu dotāciju, jau martā uzņēmums piedzīvos maksātnespēju.
“Neviens to nepieļautu. Iedotu kaut kādu avansu,” kraha draudus žurnālam komentēja Matīss.
“Ir” norāda, ka uzņēmuma skandālam ugunij eļļu pagājušajā nedēļā pielēja auditorfirmas “Ernst & Young” ziņojums — uzņēmuma finanšu stāvokļa izvērtējums. Matīss nav gatavs to publiskot, jo uz atklāto faktu pamata grasās rosināt vairākas tiesvedības, bet piekrītis “Ir” pastāstīt par galvenajām problēmām.
“Ir”, atsaucoties uz sarunu ar Matīsu, publikācijā norāda: “Vislielākais RS naudas izsūcējs ir uzņēmums “Rīgas Karte”. Tas uztur transporta e-talonu sistēmu, autostāvvietu aparātus un termināļus skolu ēdnīcās, kuros bērni pīkstina savas Rīdzinieku kartes, lai saņemtu bezmaksas pusdienas. Pērn šim sadarbības partnerim RS maksāja 27,7 miljonus eiro, turklāt katru gadu summa arvien pieaug. Piemēram, par e-talonu sistēmas uzturēšanu sabiedriskajā transportā pērn samaksāti 15 miljoni, lai gan ieņēmumi no biļetēm ir aptuveni 40 miljoni. Tātad gandrīz 40% aiziet sistēmas uzturēšanai, kas turklāt nav mūsdienīga — tā vietā, lai par braucienu tieši norēķinātos ar bezkontakta bankas karti turpat autobusā vai tramvajā, pasažierim biļete iepriekš jāpērk kioskā vai par paaugstinātu maksu pie šofera. Vēl absurdāks piemērs ir termināļi skolu ēdnīcās. Par viena tāda aparāta īri RS maksā Rīgas Kartei 60 eiro mēnesī jeb 720 eiro gadā, lai gan šāda iekārta ir nopērkama par 485 eiro.”
Tāpat žurnālā minēts, ka daļa no 50 miljonu lielā kredīta, ko SEB banka piešķīra 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumam, iztērēta algām, jo uzņēmumam vienkārši nebija naudas.
Šo iztrūkumu pagaidu valde segusi ar pērn gada beigās Rīgas domei jau izprasīto papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā. Nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt, skaidro Matīss.
Cits piemērs, kuru apraksta žurnāls — aptuveni trīs miljoni eiro gan 2016., gan 2017. gadā pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. 2015. gada novembrī RS par degvielas piegādi uz pieciem gadiem vienojās ar “RDZ Energy”, kuras īpašnieki noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās. Aptuveni pusi šīs kompānijas apgrozījuma veido ieņēmumi no RS, bet tās patiesie labuma guvēji nav zināmi.
“Ja patiesā labuma guvēji nav zināmi, tur var būt kāda ES sankciju sarakstā esoša persona, par ko mums draud ziepes. Tas ir aptuveni 60 miljonus vērts līgums uz pieciem gadiem. Kā var nepārliecināties, kam tas uzņēmums pieder,” brīnās Matīss.
Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci “Rīgas satiksmes” valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Nilam Ušakovam (S) atlūgumus. Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi četru cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vada Matīss, kā arī tajā iekļauti uzņēmuma darbinieki Edmunds Zivtiņš, Jānis Geduševs un bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.
Janvārī uzņēmuma darbības tālākai izvērtēšanai “Rīgas satiksme” piesaistīja starptautisku auditorkompāniju “Ernst&Young Baltic”.