Krimināllietā, kuru ekonomikas policija izmeklē saistībā ar liftu apkalpošanu Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotajās mājās, aizdomas ir par vairāku miljonu eiro izkrāpšanu, svētdien, 23. februārī, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “De facto”.
Policija pieļauj, ka krāpšana notikusi, sadārdzinot pakalpojuma cenas un tas, nozīmē, ka iedzīvotāji visticamāk pārmaksājuši par liftu apkopi un remontiem.
Kā vēsta LTV, lietā pavisam tikušas aizturētas 11 personas, bet apcietinājumā šobrīd atrodas viena. “Šīs personas tiek turētas aizdomās par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – būtībā par pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar liftu apkopi un remontu, kur notika, iespējams, samākslots sadārdzinājums pakalpojumiem un, protams, pēc tam, iespējams, šo līdzekļu legalizācija,” intervijā LTV “de facto” saka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
Izmeklētāji arī nosūtījuši pieprasījumus ārvalstīm un analizē kratīšanās izņemtos pierādījumus.
Krimināllieta uzsākta 2019. gada pirmajā pusē par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Bet pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noteikta papildu kvalifikācija: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija lielā apmērā.
Kā vēsta “De facto”, krimināllietas izmeklēšanas centrā ir ne vien liftu apkopes uzņēmums “Liftu alianse” un tās īpašnieks Igors Babkins, kurš šobrīd lietā ir vienīgā apcietinājumā esošā persona, bet arī bijušais RNP valdes loceklis Ardis Pāvilsons un viņa padomnieks, tostarp, iepirkumu jautājumos, Kristaps Zarāns, kā arī Tehniskās pārvaldes pārstāvis Andrejs Maļinovskis, kurš vadīja iepirkumu komisiju, kas lēma par liftiem.
RNP apsaimniekoto māju liftu apkalpošanā pārmaiņas sākās pirms diviem gadiem. Vispirms liftu apkopes un remonta darbi nonāca viena uzņēmuma rokās (Igoram Babkinam piederošai SIA AVVA, kas jau sniedza pakalpojumus RNP), pēc tam tika izsludināts iepirkums par vēl nebijušu pakalpojuma apjomu – 8.3 miljoniem eiro.
2018. gadā pēc strīdiem bagātas konkursa norises, iepirkuma procedūru izbeidza bez rezultāta, jo neviens no četriem pretendentiem neesot atbildis konkursa prasībām. No pieteikumiem redzams, ka Babkina firmas “Liftu alianse” piedāvājums bija dārgāks kā divu citu firmu. Tūlīt pēc tam, divās nedēļās, sarunu procedūrā tika atrasts jaunais pakalpojumu sniedzējs – “Liftu alianse”.
Jau pēc līguma noslēgšanas Iepirkumu uzraudzības birojs uzsāka administratīvo lietu. Un nu secināts, ka nav ievērotas atlases prasības par finanšu apgrozījumu. To “Liftu Alianse” balstīja uz piesaistīto apakšuzņēmēju iespējām. “(..) tika konstatēts, ka tajā iekļautie dokumenti nepierādīja, ka apakšuzņēmēji uzņemtos atbildību par iepirkuma līguma izpildi kopumā, un tika secināts, ka SIA “Liftu alianse” nav pierādījusi finanšu resursu pieejamību Sarunu procedūras nolikumā prasītajā apjomā,” uzskata Iepirkumu uzraudzības birojs.
Par pieļautajiem pārkāpumiem ar naudas sodu sodīja piecas RNP atbildīgās personas. Birojs vārdus neatklāj, bet, visticamāk, tie ir iepirkuma komisijas locekļi. Tagad “Liftu Alianses” un tās partnera SIA AVVA” vienīgais īpašnieks Igors Babkins ir viena no aizdomās turētajām personām policijas veiktajā izmeklēšanā.
Janvāra beigās policija veica virkni kratīšanu, tostarp, “Liftu alianses” un RNP amatpersonu darbavietās. “Tiek veikta šo pierādījumu analīze un tiek vērtēta iespējamā Rīgas namu pārvaldnieka darbinieku iesaiste, līdzdalība šajā noziegumā un arī, iespējams, savu pienākumu pienācīgu nepildīšana,” saka Bauska.
Aizturēja 11 cilvēkus – vispirms divus liftus apkalpojošās firmas pārstāvjus, pēc tam – piecus RNP darbiniekus, tad – uzņēmuma pagaidu valdes locekli Ardi Pāvilsonu un viņa bijušo padomnieku Kristapu Zarānu, bet beigās policija ieradās pēc bijušā valdes priekšsēdētāja Aivara Gontareva.
Tiesa pēc policijas lūguma apcietināja “Liftu alianses” īpašnieku Igoru Babkinu. Otra apcietinātā persona bija Kristaps Zarāns. Tagad gan viņš ir atbrīvots. Lietā par aizdomās turamajiem atzīti vismaz trīs cilvēki, bet pārējie – personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess.
Izmeklēšana notiek par iespējamiem noziegumiem 2018. un 2019. gadā. Tā laika uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gontarevs noliedz, ka būtu zinājis par kādām nelikumībām. Pats bijis atbildīgs par valdes darbu kopumā: “bija pārdalīta iekšēji starp valdes locekļiem atbildības, un attiecībā uz tehnisko pārvaldi, zem kuras skaitās tieši lifti, tie bija Arda [Pāvilsona] atbildībā sākotnēji.”
Sākotnēji apcietinātais Zarāns 2018. gadā bija valdes padomnieks – konsultants, viņa ziņā bija dot padomus arī iepirkumu jomā. Galvenokārt padomus sniedzis Pāvilsonam, apliecina Gontarevs. Pāvilsons un Zarāns uz RNP atnāca strādāt 2017. gada oktobrī no lietuviešu namu apsaimniekošanas “Civinity” grupas uzņēmumiem.
Zarāns darbu RNP atstāja nākamā gada maijā, Pāvilsons – jūlijā, vienlaikus ar apjomīgā liftu konkursa izsludināšanu.
Pāvilsons tūlīt pēc tam darbu turpināja “Civinity” grupas uzņēmumā “Hausmaster”. Tas pieteicās konkursā, tika noraidīts, bet pusgadu vēlāk par tā norisi sūdzējās tiesībsargājošām iestādēm. Gadumijā vienlaikus ar Rīgas domes politiķu cīņu par ietekmi pašvaldības uzņēmumos, Pāvilsons pēkšni atkal atgriezās RNP – jau kā pagaidu valdes loceklis. Pāvilsons “de facto” komentāru atteicās sniegt.
Uz jautājumu, vai šādā veidā “Hausmaster” neieguva iekšēju RNP informāciju par liftu apkopes konkursu, “Civinity Latvija” juridiskā departamenta vadītāja Inese Volodina atbild: “(..) Informācija par konkursu bija publiska informācija, ko mēs, tāpat kā citi konkursa dalībnieki, izmantojām veidojot mūsu piedāvājumu.”
Šonedēļ RNP kapitāldaļu turētājs Pāvilsonu no amata atbrīvoja. Lēmums pieņemts, gan skatot jautājumus saistībā ar liftu apkopes iepirkumiem, gan vaicājot viņam, kurš īsti aicinājis viņu šai valdē strādāt. “Tā atbilde bija ļoti pārsteidzoša – ka principā aicināja viņu strādāt viņa tā laika darba devējs, proti, privāta kompānija, kurai acīmredzot bija interese saistībā ar “Rīgas namu pārvaldnieka” privatizāciju. Pie šādiem apstākļiem un, ņemot vērā viņa saistību ar Zarāna kungu, kurš tika arī aizturēts šajā krimināllietā, un tātad tā ir tāda saikne, tad šeit jautājums, protams, ir par uzticību, reputāciju – ka turpināt šīs attiecības laikam nebūtu lietderīgi arī no publiskā viedokļa,” saka RNP kapitāldaļu turētājs Juris Radzēvičs (GKR).
RNP pēdējos divos gados abiem Babkinam piederošajiem uzņēmumiem – “Liftu alianses” un SIA AVVA par sniegtajiem pakalpojumiem kopumā samaksājis aptuveni septiņus miljonus eiro.
Runas par pašvaldības uzņēmuma privatizāciju gan nav radušās tukšā vietā. Jau 2018.gadā Namu pārvaldnieks pasūtījis pētījumu, lai izvērtētu juridiskos un ekonomiskos apsvērumus alternatīviem māju apsaimniekošanas modeļiem. Atbildīgais no uzņēmuma puses bija valdes padomnieks Zarāns. Šādā veidā valde tolaik apsvērusi iespējas arī piesaistīt papildu līdzekļus uzņēmumam. Savukārt Radzēvičs šobrīd gaida uzņēmuma audita rezultātus un arī tajā secinātais var būt pamats pārskatīt apsaimniekošanas uzņēmuma nākotni.
Uz jautājumu, vai “Civinity” grupai būtu interese par RNP privatizāciju, tās pārstāve Volodina atbild: “Ja RNP kādreiz tiks nodots privatizācijā, arī mēs, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi gan Latvijā, gan ārvalstīs, vērtēsim vai piedalīsimies privatizācijā. Jebkurā gadījumā, mēs uzskatam, ka tas būtu pareizs solis, domājot tieši par iedzīvotājiem/klientiem. Ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi šai jomā, Latvija atpaliek pa vairākiem gadiem.”